Antarktīdā atklāj bīstamas baktērijas, kas ir izturīgas pret antibiotikām

Čīles pētnieki šīs baktērijas sāka pētīt plašākas ekspedīcijas laikā, kuras mērķis bija novērtēt klimata pārmaiņu ietekmi uz to mikroorganismu izplatību, kas pagaidām vēl guļ dziļi Antarktīdas ledājos.

Globālā sasilšana nozīmē to, ka polāro reģionu fauna, kas iesaldēta ledū tūkstošiem gadus ilgi, var izplatīties uz citiem reģioniem un izraisīt traģiskas sekas jaunu slimību formā.

Pētījums publicēts šā gada martā žurnālā “Science of the Total Environment in March”, tā vadītājs ir Čīles Universitātes pētnieks Andress Markoleta.

Viņš sacīja, ka jaunatrasto baktēriju DNS fragmenti satur īpašas “superspējas” – šis DNS spēj izdzīvot ekstremālos laikapstākļos, spēj pārvietoties uz citām baktērijām.

Antarktīdas pussala ir pakļauta visstraujākajam ledāju kušanas procesam, tajos iekapsulēts plašs “klāsts” ar mikroorganismiem, vairāki no tiem satur tūkstošiem gadu senu ģenētiku – tās iznīcināšana varētu būt grūta, arī lietojot jaunākās paaudzes medikamentus.

Pētījuma ietvaros universitātes speciālisti ievāca paraugus no Antarktīdas pussalas ledājiem laikā no 2017. līdz 2019. gadam.

Liels bija šo pētnieku pārsteigums, kad atklājās, ka daudzas baktērijas ir praktiski neiznīcināmas, imūnas pat pret dažādām toksiskām vielām.

Tā, piemēram, Pseudomonas bacteria – viena no dominējošām baktērijām Antarktīdas pussalā – nav patogēna, bet satur jau minētos izturīgos gēnus, kurus nevar iznīcināt dažādi plaša patēriņa dezinfekcijas līdzekļi, piemēram, tādi, kas satur hloru.

Pētnieki gan norāda, ka klimata pārmaiņas pilnīgi noteikti izmainīs arī dažādu valdošo infekciju slimību ainu, mudinot domāt par jaunās paaudzes antibiotiku ražošanu jau šodien, nevis tad, kad slimība būs izplatījusies pa visu pasauli.

Ziemeļu un Dienvidu pola ledāju kušana pašlaik ir viens no uzskatāmākajiem globālās sasilšanas rādītājiem, un tas iekustinās arī citas pārmaiņas – celsies jūru un okeānu ūdens līmenis, pastiprināsies dažādas dabas parādības – spēcīgas lietusgāzes, vētras, vēja brāzmas u.c.

Pētījums veikts projekta “Anillo mBioClim” ietvaros, raksta oriģināls publicēts interneta vietnē “NewsWeek”.