Cilvēktirdzniecības risks bēgļiem no Ukrainas ir kļuvis par bīstamu blakusproduktu Krievijas uzbrukuma izraisītajai bēgļu krīzei. Pametot valsti, kurā atstāts gan iztikas avots, gan iedzīve, liela daļa iedzīvotāju sastopas ar bezprecedenta ekonomiskajiem izaicinājumiem. Kara dēļ zaudējot darbu un ienākumus un sastopoties ar ierobežotām iespējām apmierināt pamatvajadzības, iekšēji pārvietotās personas un bēgļi var nonākt cilvēktirdzniecības valgos.

Jau pirms šī gada 24. februāra ukraiņi bija vieni no biežākajiem cilvēku tirdzniecības upuriem ES. ANO dati liecina, ka cilvēktirdzniecības riskam visbiežāk pakļautas tieši pieaugušas sievietes un pusaudzes. Turklāt daudzas Ukrainā iekšēji pārvietotās vai valsts teritoriju pametušās sievietes nu kļuvušas par vientuļajām mātēm, kas rada papildu spiedienu nodrošināt iztiku arī atvasēm.

Cilvēktirdzniecības riskam pakļauti arī no Ukrainas izbraukušie bērni. Līdz 2022. gada aprīļa beigām Ukrainas teritoriju pametuši divi miljoni bērnu. Īpaši smagā situācijā ir tie bērni, kuri no Ukrainas teritorijas izceļo nevis ar likumīgajiem aizbildņiem, bet gan radiniekiem vai kaimiņiem.