Civilās savienības likumprojekta pretinieki Saeimā "norauj" kvorumu

Raksta foto
Foto: Evija Trifanova/LETA

Civilās savienības likumprojekts šodien, 2. jūnijā, Saeimā netika skatīts, jo tam nebija nepieciešamā deputātu kvoruma.

Ja likumprojektu neizdotos pieņemt arī atlikušajā 13.Saeimas darbības laikā, tad 14.Saeima varēs lemt, vai turpināt tā skatīšanu. 13.Saeimas pilnvaras noslēgsies rudenī.

Šodien divos balsojumos par pirmo priekšlikumu Civilās savienības likumprojektam nebija kvoruma, balsojumos piedaloties 40 deputātiem. Lai Saeima būtu lemttiesīga jeb būtu kvorums, balsojumā ir jāpiedalās vismaz 50 jeb pusei no kopā 100 deputātiem.

Pēc desmit minūšu pārtraukuma atkal divos balsojumos piedalījās 41 deputāts.

Raksta foto
Foto: Saeima

Kvoruma trūkuma dēļ atbilstoši Saeimas Kārtības rullim Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) šodienas Saeimas sēdi slēdza. Tomēr parlaments šodien plāno turpināt darbu, izskatot citās dienās iesākto, bet līdz šim vēl nepabeigto Saeimas sēžu darba kārtību skatīšanu.

Tāpat arī šodienas sēdē pārējos palikušos neizskatītos jautājumus paredzēts iekļaut citu Saeimas sēžu darba kārtībā.

Kā ziņots, jau iepriekš bija radusies neskaidrība, vai likumprojekta pieņemšanai būs kvorums. Iepriekšējos lasījumos daudzi deputāti, kuri iebilst pret likumprojekta izskatīšanu, līdz šim bieži nepiedalījās balsojumos, lai "norautu kvorumu" un nepieļautu likumprojekta pieņemšanu.

Satversmes tiesas (ST) priekšsēdētāja vietniece Irēna Kucina skaidroja, ka līdz brīdim, kad būs īstenota regulējuma pilnveide par ST spriedumu saistībā ar viendzimuma pāru aizsardzību, tiesību normu piemērotāji - iestādes un administratīvās tiesas - Satversmi piemēros tieši un nepastarpināti.

1.jūnijā pienāca termiņš ST spriedumu izpildei, kuros lemts par viendzimuma pāru tiesisko atzīšanu. Līdz šim neesot bijis indikāciju par spriedumu izpildi tiesas noteiktajā laikā. Kucina norādīja, ka ar ST spriedumiem regulējums, ciktāl tas neparedz noteiktas tiesības viendzimuma pāriem, atzīts par spēkā neesošu no šī gada 1.jūnija.

Savukārt Administratīvā rajona tiesa ir pieņēmusi pirmo spriedumu, ar kuru apmierināts viena dzimuma pāra pieteikums un konstatēta "publiski tiesisko attiecību pastāvēšana", proti, atzīts, ka starp pieteicējiem pastāv ģimenes attiecības Satversmes 110.panta izpratnē.

Tikmēr partija "Latvija pirmajā vietā" šodien no plkst.8.30 līdz plkst.9.30 pie Saeimas nama, Jēkaba ielā 11, bija pieteikusi piketu "Par dabisku ģimeni", informēja partijas pārstāvji. Plānotais dalībnieku skaits ir 50, skaidroja Rīgas pašvaldībā.

Savukārt pagājušās nedēļas ceturtdienā Vecrīgā pie Saeimas nama "pretējās puses" jeb kustības "Dzīvesbiedri" rīkotajā piketā daži simti protestētāju ar dažādiem aicinājumiem deputātiem aktīvi pauda atbalstu Civilās savienības likumprojekta pieņemšanai.

Par ko šodien vienojās Saeima?

  • Bondars tiek izdots kriminālvajāšanai
  • Deputāti akceptē atbalsta sniegšanu Krievijas kara skartajiem Latvijas uzņēmējiem
  • Noraida "Saskaņas" grozījumus par piemaksu atgriešanu pensionāriem 

Saeimā šodien arī atbalstīja prokuratūras lūgumu izdot kriminālvajāšanai Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāju Mārtiņu Bondaru (AP).

Iepriekš izdošanu atbalstījusi parlamenta Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija.

Pēc prokuratūras izteiktā lūguma par politiķa izdošanu kriminālvajāšanai Bondars nolēmis atkāpties no parlamenta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja amata un nekandidēt 14.Saeimas vēlēšanās.

Kā zināms aģentūrai LETA, Bondaram tiek inkriminēts, ka viņš "mantkārīgā nolūkā personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās izdarīja dokumenta, kas piešķir tiesības, viltošanu, kā arī izmantoja viltotu dokumentu, radot būtisku kaitējumu ar likumu aizsargātām personas interesēm". Par šādu pārkāpumu paredzēts sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem, ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, ar probācijas uzraudzību, ar sabiedrisko darbu vai ar naudas sodu.

Deputāti akceptē atbalsta sniegšanu Krievijas kara skartajiem Latvijas uzņēmējiem

Saeima šodien konceptuāli atbalstīja likumprojektu, kas paredz atbalsta pasākumus Krievijas īstenotā kara skartajiem Latvijas uzņēmējiem.

Likumprojekts "Pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas dēļ piemēroto sankciju un pretpasākumu izraisīto ekonomisko seku pārvarēšanas atbalsta likums" paredzēts to uzņēmēju atbalstam, kurus skārušas minētās sekas.

Atbalsts paredzēts finanšu instrumentu veidā, un uz to varēs pretendēt tie uzņēmēji, kurus ietekmējušas militārās agresijas sekas - samazinājies pieprasījums un apgrozījums, pārtraukti esošie līgumi, traucētas piegādes, pieaugušas cenas un apgrūtinātas turpmākas investīcijas.

Atbalsts plānots aizdevumu, garantiju vai pašu kapitāla investīciju veidā. Atbalstu nepiešķirs tiem uzņēmējiem, kuriem piemērotas starptautiskās vai nacionālās sankcijas. Plānots, ka atbalsta piešķiršanas un administrēšanas nosacījumus un kārtību noteiks Ministru kabinets.

Paredzēts, ka atbalsta pasākumiem tiks izmantots valsts budžeta finansējums, Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanai krīzes aizdevumu programmā un īstermiņa eksporta kredīta garantiju programmā atmaksātais finansējums. Īstenojot atbalsta pasākumus, būs jāievēro komercdarbības atbalsta kontroles regulējuma prasības.

Krievijas militārā agresija ir būtiski ietekmējusi uzņēmējus metālapstrādē, mašīnbūvē, aizsardzības industrijā, būvniecībā, informācijas un komunikācijas tehnoloģijās, kas importē metāla izstrādājumus no Krievijas un Baltkrievijas. Tāpat ir ietekmēta pārtikas pārstrādes nozare, skarot tādu produktu kā graudaugu, augu eļļas, šokolādes, pārstrādātu augļu un dārzeņu, saldumu, maisījumu zīdaiņiem, dzīvnieku barības piegāžu ķēdes Baltkrievijā un Ukrainā. Krievijas militārā agresija būtiski skārusi arī energoapgādes drošību un energoresursu izmaksas, norādīts likumprojekta anotācijā.

Atbalsta pasākumi nepieciešami, lai, veicinot tirgus pārorientāciju un nodrošinot produktivitāti, sekmētu ekonomiskās situācijas uzlabošanos un kopējo valsts tautsaimniecības stabilitāti, teikts likumprojekta anotācijā.

Noraida "Saskaņas" grozījumus par piemaksu atgriešanu pensionāriem par uzkrāto darba stāžu

Saeima šodien noraidīja "Saskaņas" virzītos grozījumus likumā "Par valsts pensijām", kas būtu paredzējis piemaksu atgriešanu pensionāriem par darba stāžu, kas uzkrāts līdz 1996.gadam.

"Saskaņas" Saeimas frakcijas vārdā tās priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins iepriekš pauda, ka nekavējoties ir jāpieņem lēmumi, kā kompensēt pensionāriem preču un pakalpojumu sadārdzinājumu.

Agešins vērš uzmanību, ka pirms nedēļas Saeimas neatbalstīja arī "Saskaņas" citus virzītos grozījumus, kas būtu paredzējuši pensiju indeksāciju divas reizes gadā - 1.septembrī un 1.aprīlī.

Politiķis atzīmē, ka šodien noraidītajā likumprojektā minēto piemaksu pensionāriem pārtrauca maksāt 2012.gadā ekonomiskās krīzes dēļ. "Krīze beidzās, ekonomika sāka veiksmīgi attīstīties, bet valdošā koalīcija un valdība piemaksu tā arī neatjaunoja. Un nu mūs piemeklējusi jauna krīze," norāda frakcijas priekšsēdētāja biedrs.

"Saskaņas" frakcijas deputāti vairākkārt aktualizējusi šo piemaksu jautājumu, par ko savulaik Krišjāņa Kariņa (JV) valdība solīja, ka šī tēma būs prioritāte. Arī labklājības ministrs Gatis Eglītis (K) sacījis, ka viņa darba kārtībā jautājums par piemaksām ir ļoti svarīgs, un amatpersonas apgalvojušas, ka piemaksas tiks atjaunotas 2023.gadā.

"Saskaņas" deputāts Andrejs Klementjevs uzstājis, lai attiecīgie grozījumi tiktu apstiprināti Saeimā pirms šā gada budžeta pieņemšanas, paredzot to spēkā stāšanos 2023.gadā, bet tas netika izdarīts.

Pašlaik jārunā ne tikai par vispārīgu palīdzību Latvijas iedzīvotājiem, bet arī kompensācijām par gandrīz visu preču un komunālo pakalpojumu tarifu straujo cenu kāpumu, uzsver Agešins.

Pašlaik 150 000 pensionāru nesaņem piemaksu pie pensijas, pauž politiķis. "Pēc ekspertu aprēķiniem, šīs piemaksas varētu būt vidēji 30 līdz 40 eiro mēnesī, kas pašreizējā situācijā būtu jūtams finansiāls atbalsts senioriem," akcentē frakcijas priekšsēdētāja vietnieks.

Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu