Ir izveidojusies situācija, ka valsts priekšā šie pāri nav nekas, taču mūsdienās visa dzīve ir pakārtota tam, ka viena no sabiedrības pamatstruktūrām ir ģimene.
Sabiedrība atbalsta to, lai cilvēki dzīvo stabilos pāros, akcentē Osipova.
Ģimenes attiecības mūsdienās ietver gan ikdienas, gan ekonomiskās, gan arī mantošanas un neekonomiskās attiecības.
Vai jūs iedomājaties to pazemojumu pārim, kurš varbūt dzīvo kopā desmit, divdesmit, pat trīsdesmit gadus, kad viņiem ikreiz jāpierāda, ka viņi ir stabila sociālā vienība?
Vai šajā brīdī sabiedrība nesaprot ka šī divu cilvēku savienība tiešām ir pāris?, uzsver Osipova.
Pēc ekspertes domām, ja cilvēki piecus gadus ir gatavi tiesāties, lai sabiedrība viņus akceptētu kā vienību, skaidrs, ka ekonomiski un emocionāli tās ir ļoti stabilas attiecības.
Daļa politiķu un sabiedrības Latvijā runā par tradicionālo ģimeni, taču viņiem nav izpratnes par šī jēdziena patieso nozīmi.
Tradicionāla ģimene līdz 1921. gadam, kad Latvijas Republikā pieņēma likumu par laulību, nozīmēja, ka sabiedrība un valsts nosoda ārlaulības dzimumsakarus, pirms laulības dzimumsakaros nestājas, katoļiem laulība tiek slēgta tikai baznīcā. Katoļu baznīca vispār nešķir laulību. Katoļiem laulība ir vienreiz un uz visu mūžu. Ārlaulības sakaru nav, ārlaulības bērni tiek diskriminēti, tikai laulībā dzimušie bērni ir pilntiesīgi, laulība praktiski nav šķirama, stāsta Osipova.
Šobrīd gandrīz puse no bērniem Latvijā dzimst vecākiem, kas nav reģistrējuši savu kopdzīvi.