Ukrainas pārstāvji jau mēnešiem ilgi Eiropas līderiem atgādina, ka tieši Krievijas energoresursu importa pārtraukšana būs izšķiroša, lai karš beigtos. Kaut gan Eiropas Savienības līderi konceptuāli tam piekrituši, praktiski naftas un gāzes embargo ieviešana nenotiek tik ātri. Par galvenajiem izaicinājumiem un to, kāpēc progress tomēr vērtējams poztīvi, TVNET žurnāliste Linda Anna Dāldere 2. jūnijā sarunājās ar enerģētikas ekspertu Juri Ozoliņu.
Eiropas Savienība, atbildot uz Krievijas agresiju Ukrainā, ir pieņēmusi sesto sankciju paketi, kurā ir iekļauts gandrīz pilnīgs Krievijas naftas embargo. Ozoliņš norāda, ka ES stingrā nostāja, atsakoties no Krievijas naftas produktiem un to kustības gan Eiropas kontinentālajā daļā, gan Eiropas ostās, parāda nozīmīgu progresu, ņemot vērā to, cik liela nozīme ikdienas dzīvē un industrijā ir jēlnaftai un tās produktiem. Šis lēmums ir daļa no REPowerEU plāna, kā ietvaros plānota ES virzība uz atteikšanos no fosilajiem kurināmajiem, tomēr enerģētikas eksperts uzsver, ka nozīmīgāka šobrīd ir uzvara karā – uzvarai pār neatjaunojamo energoresursu izmantošanu jāseko pēc tam.
Īpašu uzmanību aizvadītajās ES valdības līderu diskusijās par sankcijām sev pievērsis Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns, kurš panācis ES piekāpšanos – Krievijas naftas embargo būs attiecināms tikai uz naftas piegādēm pa jūras ceļiem, bet ne uz naftu, kas Eiropā nonāk pa cauruļvadiem. Tomēr Ozoliņš skaidro, ka Ungārijas prasības vismaz daļēji ir pamatotas, jo valstij nav pieejas jūrai un nepieciešamās infrastruktūras, lai strauji pārietu uz citiem naftas piegādes veidiem.