Problēmas ar piegāžu ķēdēm, atsevišķās pozīcijās milzīgs izejvielu cenu kāpums, energoresursu cenu pieaugums, protams, arī lielākas algas griboši darbinieki, kuriem tāpat jāsedz pieaugušie ikdienas tēriņi. Paralēli tam izejvielu piegādātāji pieprasa priekšapmaksu, savukārt tirgotāji par precēm norēķinās ar pēcapmaksu. Kā šajā situācijā izdzīvo Latvijas pārtikas ražotāji? Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure intervijā tiešsaistes žurnālam KLIK norāda, ka sāpīga šī situācija ir visiem uzņēmumiem, taču lielākie asinsrites traucējumi ir tieši mazajiem un vidējiem. 

Kāda ir pašreizējā situācija Latvijas pārtikas ražotājiem? Nesen izsūtījāt relīzi, kurā minējāt: ja netiks ieviesti noteikti atbalsta pasākumi, vairākiem ražotājiem draud darbības apturēšana vai pārtraukšana.

Uzreiz pēc pandēmijas, kura arī palielināja jebkuras izmaksas uzņēmumiem, sekoja karš Ukrainā. Sākās katastrofāls izejvielu trūkums. Un, pat ja trūkumu kompensēja pārorientācija uz citiem tirgiem, tam uzreiz bija mežonīgs sadārdzinājums. Piemēram, graudu cenas ir būtiski augušas. Kā zināms, 25% pasaules tirgum nepieciešamo graudu sagādāja Krievija un Ukraina, līdz ar to deficīta dēļ graudu cenas ir dubultojušās. Taču runa nav tikai par graudiem. Palielinājušās eļļas cenas, saulespuķu eļļas cenas kāpums ir pavilcis līdzi arī pārējo eļļu cenas, pat rapšu un palmu eļļas cenas ir pacēlušās astronomiskā līmenī. Dažreiz pat nedēļas laikā izejvielu cena kāpj par 10%. Līdz ar to ir jautājums, kā tādā situācijā var izdzīvot uzņēmējs?