Igaunijas premjerministre lūdz atbrīvot no amata visus Centra partijas ministrus

Viņa arī paziņoja par ierosinājumu sākt koalīcijas veidošanas sarunas pašlaik opozīcijā esošajām partijām "Tēvzeme" un Sociāldemokrātiskā partija.

Reformu partijas līdere Kallasa valsts prezidentam ierosinājusi no amata atcelt koalīcijas partneres - Centra partijas - ministrus Jāku Ābu , kurš ir valsts pārvaldes ministrs, veselības un nodarbinātības ministru Tanelu Kīku, ārlietu ministri Evu Mariju Līmetsu, ekonomikas un infrastruktūras ministru Tāvi Āsu, iekšlietu ministru Kristianu Jāni, vides ministru Erki Savisāru un kultūras ministru Tītu Teriku.

"Igaunijai tagad vairāk nekā jebkad ir nepieciešama funkcionējoša valdība, kas balstīta kopīgās vērtībās.

Drošības situācija Eiropā neatstāj man kā premjerministrei nevienu iespēju kā turpināt sadarību ar Centra partiju, kas līdzās iekšējai šķelšanai nespēj Igaunijas intereses likt augstāk par partijas un tās dažādo spārnu interesēm," lēmumu pamatoja Kallasa.

Premjerministre atzina, ka valdībai izšķirīgs brīdis bijis trešdienas balsojums parlamentā, kad Centra partija kopā ar opozīcijā esošo Konservatīvo tautas partiju (EKRE) neatbalstīja pirmskolas izglītības likumprojektu, kas cita starpā paredzēja izglītību tikai igauņu valodā, lai gan iepriekš valdībā tas bija guvis vienbalsīgu atbalstu.

"Uzskatu, ka 24.februāris [kad Krievija sāka atkārtotu iebrukumu Ukrainā] un Krievijas pastrādātais genocīds Ukrainā ir atvēris acis visām politiskajām partijām Rīgikogu,

cik Igaunijas neatkarībai nozīmīga ir mūsu vienota izpratne par apdraudējumiem, kas rodas kā Krievijas kaimiņvalstij. Diemžēl, aizvakar izrādījās, ka Rīgikogu ir divas partijas, kuras pat pašreizējā situācijā nespēj saņemties un aizsargāt mūsu neatkarību un konstitucionālās vērtības," klāstīja premjerministre.

Kallasa uzsvēra, ka, kļūstot par premjerministri, solīja savus spekus veltīt Igaunijas tautas nākotnes nodrošināšanai.

"Šo nākotni mēs nodrošināsim ne tikai palielinot militāros izdevumus, bet, pirmkārt un galvenokārt, veidojot mūsu tautas vienotību un nelokāmu vēlmi aizsargāt mūsu neatkarību. Priekšnoteikums un pamatakmens tam ir igauņu valodas prasmes. Situācijā, kad Centra partija aktīvi strādā valdībā pret Igaunijai vissvarīgākajām pamatvērtībām, mēs nevaram vairs turpināt sadarbību ar to," viņa teica.

Tāpat viņa atgādināja, ka no Centra partijas ministriem tikai Līmetsai un Jāni ir atļauja piekļūt NATO slepenajai informācijai, kas apgrūtina valdības darbu kara apstākļos.

Kallasa paziņoja, ka ir ierosinājusi "Tēvzeme" un sociāldemokrātiem sākt sarunas par jaunas valdības koalīcijas veidošanai.

Līdz jaunas koalīcijas izveidei, palikušie valdības ministri turpinās darbu atbilstoši ministru aizvietošanas procedūrai.

"Igaunijai ir nepieciešama stabila valdība, kas var risināt lielos izaicinājumus, ar kuriem saskaras valsts," uzsvēra Kallasa.

Reformu partijas un Centra partijas valdība Igaunijā tika izveidota pagājušā gada janvārī.

Igaunijas prezidents atceļ no amata visus Centra partijas ministrus

Igaunijas prezidents Alars Kariss piektdien apstiprināja premjerministres Kajas Kallasas lūgumu atcet no amata visus septiņus Centra partijas virzītos ministrus valdībā.

Kariss piektdien Igaunijas prezidenta pilī Kadriorgā tikās ar Reformu partijas līderi, kura iesniedza lūgumu atbrīvot koalīcijas partneres Centra partijas virzītos ministrus.

Pēc tikšanās prezidents parakstīja lēmumu Erki Savisāru atbrīvot no vides ministra amata, Tītu Teriku no kultūras ministra amata, Tāvi Āsu no ekonomikas un infrastruktūras ministra amata, Jāku Ābu no valsts pārvaldes ministra amata, Kristianu Jāni no iekšlietu ministra amata, Tanelu Kīku no veselības un nodarbinātības ministru un Evu Mariju Līmetsu no ārlietu ministres amata.

Kallasa kā iemeslus savam lēmumam lūgt prezidentu atbrīvot koalīcijas partneres virzītos ministrus minēja atšķirīgas vērtības un nespēju sadarboties kopīgu valstij nozīmīgu mērķu sasniegšanā.

Izšķirīgs brīdis esot bijis 1.jūnija balsojums Rīgikogu, kad Centra partija kopā ar opozīcijas partiju noraidīja likumprojektu par pirmsskolas izglītību, kuru valdība bija vienbalsīgi atbalstījusi.

Viņa arī paziņoja par ierosinājumu sākt koalīcijas veidošanas sarunas pašlaik opozīcijā esošajām partijām "Tēvzeme" un Sociāldemokrātiskā partija.

Reformu partijas un Centra partijas valdība Igaunijā tika izveidota pagājušā gada janvārī.

Pirms tam valdības koalīciju Igaunijā veidoja Centra partija, Konservatīvā tautas partija (EKRE) un partija "Tēvzeme".

Šī koalīcija izjuka, kad Centra partijas priekšsēdētājs Jiri Ratass atkāpās no premjerministra amata, jo prokuratūra viņa vadītajai partijai noteica aizdomās turamā statusu krimināllietā par ziedojumiem partijai apmaiņā pret to, ka valsts kredītu un eksporta garantiju aģentūra "Kredex" piešķīra aizdevumu ar atvieglotiem nosacījumiem nekustamā īpašuma attīstīšanas uzņēmumam "Porto Franco".

Igaunijas parlamentā, kurā ir 101 deputāts, liberālajai Reformu partijai ir 34 vietas, Centra partijai - 25 vietas, labēji populistiskajai Konservatīvajai tautas partijai - 19 vietas, nacionālkonservatīvajai partijai "Tēvzeme" - 12 vietas un Sociāldemokrātiskajai partijai - 10 vietas un viens deputāts ir neatkarīgs.

Parlamentā nepārstāvētā liberālā partija "Eesti 200" ir sākusi parakstu vākšanu, lai ierosinātu parlamenta atlaišanu.

Nākamās parlamenta vēlēšanas Igaunijā gaidāmas martā.