EK: Teju 85% Eiropas peldūdeņu atbilst visaugstākajiem kvalitātes standartiem

Novērtējums, ko sadarbībā ar Eiropas Komisiju (EK) sagatavojusi Eiropas Vides aģentūra, ir balstīts uz 21 859 peldvietu monitoringu visā Eiropā. Novērtējums aptver 2021.gada monitoringa rezultātus ES dalībvalstīs, Albānijā un Šveicē.

Ziņojums liecina, ka ūdens kvalitāte piekrastes peldvietās, kas veido divas trešdaļas no kopējā peldvietu skaita, kopumā ir labāka nekā iekšzemes peldvietu ūdens kvalitāte. Pērn 88% ES piekrastes peldvietu tika klasificētas kā izcilas kvalitātes peldvietas salīdzinājumā ar 78,2% iekšzemes peldvietu.

Kopš Peldvietu ūdens direktīvas pieņemšanas 2006.gadā izcilu peldvietu īpatsvars ir pieaudzis un pēdējos gados ir stabilizējies - šim standartam atbilst aptuveni 88% piekrastes peldvietu un 78% iekšzemes peldvietu.

Ziņojumā konstatēts, ka 2021.gadā minimālie ūdens kvalitātes standarti tika sasniegti 95,2% peldvietu. Austrijā, Maltā, Horvātijā, Grieķijā, Kiprā, Dānijā un Vācijā vismaz 90% peldvietu ūdeņu atbilst izcilas kvalitātes standartam.

Sliktas kvalitātes peldvietu īpatsvars kopš 2013.gada ir samazinājies. 2021.gadā sliktas kvalitātes peldūdeņi bija 1,5% no visām peldvietām ES salīdzinājumā ar 2% 2013.gadā. Slikta ūdens kvalitāte bieži vien ir īstermiņa piesārņojuma rezultāts.

Eiropas peldvietu ūdens kvalitāte pēdējo gadu laikā ir ievērojami uzlabojusies, pateicoties sistemātiskam monitoringam un apsaimniekošanai, kas ieviesta saskaņā ar ES Peldvietu ūdens direktīvu un citiem ES vides tiesību aktiem, to skaitā Komunālo notekūdeņu attīrīšanas direktīvu, norāda EK.

ES peldūdeņu regulējumā ir precizēts, vai atkarībā no konstatētā fekālo baktēriju daudzuma peldūdeņu kvalitāte klasificējama kā izcila, laba, pietiekama vai zema. Ja ūdens ir klasificēts kā zemas kvalitātes, ES dalībvalstīm jāveic noteikti pasākumi, piemēram, peldēšanās jāaizliedz vai jāiesaka nepeldēties, jāinformē sabiedrība un jāveic piemēroti korektīvi pasākumi.

Šo noteikumu rezultātā essot krasi samazinājies neattīrītu vai daļēji attīrītu sadzīves un rūpniecisko notekūdeņu daudzums, kas nonāk peldūdeņos. Un tādējādi peldēšana ir iespējama arī daudzās pilsētās esošās virszemes ūdenstilpēs, kas iepriekš bija stipri piesārņotas.

EK pašlaik pārskata Peldvietu ūdens direktīvu. Pārskatīšanas nolūks ir novērtēt, vai pašreizējie noteikumi joprojām der mērķim aizsargāt sabiedrības veselību un uzlabot ūdens kvalitāti vai tomēr esošais satvars jāuzlabo, īpaši - pievēršoties jauniem parametriem.

Visas ES dalībvalstis, kā arī Albānija un Šveice veic peldvietu monitoringu atbilstoši ES Peldvietu ūdens direktīvas noteikumiem.