Vai Latvijā slēdz krievu skolas, aizliedz krievu valodu un reabilitē nacismu?

Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina

Latvijā neslēdz ciet skolas, jo tajās mācības notiek krievu valodā

Video autors apgalvo, ka Latvijā aizver krievu skolas un aizliedz krievu valodu.

“Patlaban šeit [Latvijā] aizver krievu skolas un aizliedz krievu valodu”

Nav pamata domāt, ka Latvijā skolas tiek slēgtas tādēļ, ka tajās mācības notiek krievu valodā. Latvijā vairākās pilsētās un novados pēdējo gadu laikā slēgtas vai apvienotas skolas. Skolu apvienošanas iemesls nav vēlme izskaust krievu skolas, bet to mazais skolēnu skaits. Pēc Oficiālā Statistikas portālā datiem kopš 2000. gada skolēnu skaits Latvijā sarucis par vairāk nekā 137 tūkstošiem bērnu, bet kopš 2010. gada – par aptuveni 12 tūkstošiem.

Skolu slēgšana vai apvienošana nākotnē plānota, piemēram, Rīgā, Daugavpilī un Alūksnē. Iemesls – sarūkošs skolēnu skaits. Tās nav tikai krievu skolas. Piemēram, Daugavpils 12. vidusskolu (vienīgo latviešu vidusskolu Daugavpilī) nolemts apvienot ar mazākumtautību skolu – 10. vidusskolu.

Arī pagājušā gada februārī, kad tika apstiprināta vairāku Rīgas skolu reorganizēšana, Rīgas dome skaidroja, ka tās mērķis ir “nodrošināt pilnvērtīgu mācību plāna īstenošanu un konkurētspējīgu pedagogu darba samaksu skolās, kurās ir neliels skolēnu skaits.” 2021. gadā Rīgā reorganizētas tika gan latviešu, gan mazākumtautību skolas.

Latvijā neaizliedz krievu valodu

Latvijā nav aizliegta krievu valoda. Latvijā spēkā ir Valsts valodas likums, kas nosaka valsts valodas lietošanu konkrētās iestādēs un situācijās. Piemēram, likuma otrais pants nosaka valsts valodas lietošanu valsts un pašvaldību iestādēs, tiesās un tiesu sistēmai piederīgās iestādēs, kā arī organizācijās, uzņēmumos, citās iestādēs, izglītības sfērā un citās sfērās. Tomēr tas nenozīmē, ka krievu valoda Latvijā ir aizliegta. Likuma 2. panta 3. apakšpunktā teikts, ka likums neattiecas uz Latvijas iedzīvotāju neoficiālu saziņu, nacionālo un etnisko grupu savstarpējā saziņu, kā arī reliģisko organizāciju pasākumiem un darbību.

Nacionālās informācijas aģentūras LETA arhīvā nav atrodams, ka kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā būtu bijis kāds valdības vai Saeimas lēmums, ko varētu uzskatīt par krievu valodas aizliegšanu.

Latvijā netiek reabilitēts nacisms

Video autors arī apgalvo, ka Latvijā atklāti tiek reabilitēts nacisms:

“Valsts teritorijā ne tikai atklāti notiek neonacistu akcijas, bet arī tik izdotas grāmatas, kas reabilitē nacismu.”

Nacionālās informācijas aģentūras LETA arhīvā Re:Check neatrada, ka Latvijā būtu notikušas akcijas, gājieni, pasākumi vai demonstrācijas, kuru mērķis būtu paust atbalstu vai reabilitēt nacismu. Latvijā netiek arī izdotas grāmatas, kas reabilitē nacismu. Re:Check izpētīja Latvijas lielāko izdevniecību katalogus un nemanīja grāmatas, kas censtos reabilitēt nacismu. Tādēļ vērsāmies pie Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētnieka Kaspara Zeļļa. Vēsturnieks Zellis skaidro, ka šajā gadījumā jāņem vērā, kas Krievijā uzskatīts par nacisma reabilitāciju. Piemēram, pēc Krievijas kriminālkodeksa ar to var saprast jebkādu “informāciju, kas sniedz apzināti nepatiesu informāciju par PSRS darbību Otrā pasaules kara gados vai par Lielā Tēvijas kara veterāniem.” Proti, jebkas, kas nesakrīt ar oficiālo Krievijas pozīciju par Otro pasaules karu, var tikt uzskatīts par nacisma reabilitāciju.

Zellis stāsta: “No šāda viedokļa raugoties, viss Latvijas vēstures naratīvs var tikt atzīts par nacismu reabilitējošu, jo tas uzsver PSRS agresīvo ārpolitiku, tajā skaitā Baltijas valstu okupāciju pirmajā kara posmā (1939.–1941.), nelikumīgo teritoriju sagrābšanu, sadarbību ar nacistisko Vāciju utt.” Proti, lielākā daļa Latvijas vēsturnieku, kas rakstījuši par šo laika posmu, Krievijā varētu tikt uzskatīti par nacisma reabilitētājiem.

“Ja mēs domājam [Latvijas] kategorijās, kur nacisma reabilitācija ir nacisma noziegumu attaisnošana, tad jāsaka, ka tādas grāmatas es neesmu redzējis,” stāsta vēsturnieks. “Savulaik Latvijā tika izplatītas holokausta revizionistu grāmatas, bet tās bija tulkotas un iespiestas Krievijā.”

Zellis arī piebilst, ka Latvijā spēkā ir Krimināllikuma 74.1. pants, kas paredz sodus par “PSRS vai nacistiskās Vācijas īstenotā genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru vai kara nozieguma pret Latvijas Republiku un tās iedzīvotājiem, publisku slavināšanu, noliegšanu, attaisnošanu vai rupju noniecināšanu.”

Secinājums: Latvijā skolas slēdz, jo tajās sarūk skolēnu skaits, nevis tādēļ, ka tajās mācības notiek krievu valodā. Latvijā nav aizliegta krievu valoda. Nenotiek akcijas un netiek publicētas grāmatas, kuru mērķis ir sludināt vai reabilitēt nacismu. Latvijā ar likumu ir aizliegts slavināt, attaisnot un noliegt nacistiskās Vācijas īstenoto genocīdu un noziegumus.