1828. gadā Edinburga bija Eiropas anatomijas pētniecības centrs. Slaveni un nopelniem bagāti anatomijas pasniedzēji Karaliskajā ķirurgu koledžā lekciju laikā daudzu zinātkāru studentu acu priekšā uzšķērda cilvēku ķermeņus un tādā veidā nodeva savas zināšanas tālāk. Tomēr stingrie noteikumi par cilvēku ķermeņu lietošanu šādām vajadzībām noveda pie secējamo līķu trūkuma. Tiesa, atradās cilvēki, kas bija apņēmušies nopelnīt naudu no izmisušajiem ķirurgiem un apgādāt tos ar līķiem, lai ko tas prasītu.

Āķis lūpā

Pēc veiksmīgā darījuma viens no Knoksa studentiem esot abiem draugiem pateicis – ja viņiem gadījumā nākotnē nepieciešams atbrīvoties no vēl kāda līķa, tad universitāte labprāt tos no viņiem iegādātos.

Bērks un Hērs piedāvājumu atcerējās, kad saslima vēl viens Hēra pansijas īrnieks Džozefs. Nespēdami sagaidīt, kad viņš nomirs, viņi tam, tā sakot, nedaudz palīdzēja, piedzirdot viņu ar viskiju, bet pēc tam aizspiežot viņa degunu un muti, kā arī saspiežot krūškurvi. Vēlāk Bērkam un Hēram tā kļuva par iecienītāko nogalināšanas metodi, jo tādā veidā uz ķermeņa nepalika nekādas pēdas un ķermenis palika ideālā stāvoklī medicīniskajai izpētei universitātē. Šo metodi vēlāk nodēvēja par “bērkingu”.

Komentāri
CopyLinkedIn Draugiem X