Ko atbalstīt inflācijas apstākļos? Triecientempos liek izstrādāt pamatus mērķētai pabalstu sistēmai

Mudinājumi šādu sistēmu ieviest no ekonomistu puses gan bijuši sen, jo valsts līdzekļi ir ierobežoti. Aizvadītajā apkures sezonā atbalstam atvēlētie 407 miljoni eiro visa ir aizņemta nauda, kas būs jāatdod. Maija sākumā uz to, ka nevarēs turpināt kā līdz šim, norādīja arī Valsts prezidents Egils Levits: “Nedrīkst šādus pabalstus ar lejkannu visiem izdalīt - kā līdz šim, diemžēl, ir jābūt mērķētiem pabalstiem.”

Mērķētu pabalstu izmaksai valstij būtu jāredz, kuram vajag visvairāk. Algas vai pensijas apmērs vien šāds kritērijs nevar būt. Piemēram, 1000 eiro mēneša ienākumi cilvēkam, kurš dzīvo viens, nozīmē vairāk, nekā cilvēkam, kuram par šiem 1000 eiro jāuztur arī, piemēram, divi bērni. Taču valsts līmenī nemaz nav iespējams operatīvi izvērtēt situāciju. Daļēji šo uzdevumu veic pašvaldības, bet arī – nepietiekami.

Latvijas Pašvaldību savienība padomniece Sanita Šķiltere atzīs, ka pašvaldības šīs ziņas redz tikai par tiem, kuri paši vēršas sociālajos dienestos un lūdz šo palīdzību. “Un tad, protams, tiek noskaidrots, ar ko jūs kopā dzīvojat un tā tālāk. Bet tas ir manuālā režīmā. Jā, protams, caur datoriem, bet tas automatizācijas līmenis ir visai mazs. Pirms kādiem padsmit gadiem mēs gribējām daudz vairāk, mēs tikām noraidīti. Bet ņemot vērā to lielo cilvēku skaitu, kuriem potenciāli varētu būt problēmas, tad tas jādara automātiski,” viņa piebilst.

Premjers Krišjānis Kariņš (JV) nespējā to paveikt vaino iesīkstējušo sistēmu. Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” 19. maijā viņš sacīja: “Tas, kas mani neapmierina, ir, ka mūsu Labklājības ministrija, tā ir varbūt sistēmiska vaina, šobrīd es vēl varbūt neeju tik tālu līdz politiķim, mēs nespējam valstī aprēķināt vai noteikt, kā aprēķināt ienākumu uz mājsaimniecības iedzīvotāju. (..) Un tā jau ir tā grūtība, ka šajos apstākļos nav tādas sistēmas, nav tāda domāšana un es pat atļaušos teikt, ka mūsu koalīcijā nav pat vienprātības, ka mērķēti pabalsti ir tas pareizais virziens.” K.Kariņš apgalvo, ka pats par to iestājies jau sen. Tiesa, šīs gada sākumā, kad lēma par līdzšinējo atbalstu, pat viņa partijas biedrs, finanšu ministrs Jānis Reirs intervijā raidījumam “de facto” piekrita vispārējai pieejai atbalsta maksājumiem, jo no cenu celšanās cieš ne tikai trūcīgākie.

Labklājības ministrijā, kurai veltīta asākā premjera kritika, gan atzīt, ka diskusijas par mērķētākām iespējām gan bijušas, taču neesot bijis laika sistēmu sakārtot. Ministrijas valsts sekretāra vietniece Elīna Celmiņa norāda, ka ziemā par to runāts. “Tad, protams, tika uzdots jautājums, vai var pēc ienākumu sliekšņiem un vai var pēc mājsaimniecības [maksāt pabalstu]. Bet tās nav lietas, ko var radīt viena mēneša laikā. Bija vēlme sniegt atbalstu ļoti strauji un ļoti ātri, līdz ar to nācās izmantot tos mehānismus, kas ir šā brīža rīcībā,” skaidro E.Celmiņa.

Vajadzīgie dati faktiski jau ir valsts datu bāzēs, taču dažādās iestādēs. Valsts ieņēmumu dienestā ir dati par ienākumiem, Valsts Sociālās apdrošināšanas aģentūrā un pašvaldībās – par jau izmaksātajiem pabalstiem, bet Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē – par personu dzīvesvietu, pēc kuras tad arī var noteikt vienas mājsaimniecības lielumu. Bet šīm ziņām būtu jābūt savietotām vienā sistēmā. Premjera uzdevumā piedāvājumam jaunai, mērķētākai pieejai jābūt skaidrai līdz 14. jūnijam, bet spējai to iedarbināt – no 1. septembra.

Vismaz publiski pretestību šādām izmaiņām koalīcijas partneri nepauž. Labklājības un Ekonomikas ministrijās, kuras vistiešāk saistītas ar šo problēmu, apņemas arī iekļauties termiņos. “Ja vasarā nebūs paspēts izdarīt, kā saka, līdz atpūtai, tad nāksies upurēt daļu no atpūtas un to izdarīt un septembris jau būtu pēdējais brīdis, kad tam būtu jābūt. Es domāju, ka ātrāk būtu nepieciešamas,” saka ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA).

Ko nozīmē – mērķēts, un kam tieši mērķēts, gan vēl arī ir diskusiju jautājums. Taču visdrīzāk kritērijs būšot jau statistikā atrodamie ienākumu līmeņi. “Mēs runājam par pirmajām trim zemākajām ienākumu kvintilēm, ienākumu grupām,” saka labklājības ministrs Gatis Eglītis (“Konservatīvie”). Pēc pēdējiem datiem uz 2020. gadu, trīs grupas ar zemākajiem ienākumiem nozīmē tās mājsaimniecības, kur kopējie ienākumi uz katru tās cilvēku vidēji ir līdz 509 eiro. Labklājības ministrijā gan atzīst, ka tuvu ir arī ceturtā kvintile (vidēji 721 eiro uz mājsaimniecības locekli), kur arī vēl var runāt par atbalstu. Savukārt piektā grupa ar aptuveni 1400 eiro uz katru cilvēku mājsaimniecībā vismazāk būtu uzlūkojama kā atbalstāmā.

Ja automatizētu sistēmu šo grupu ieraudzīšanai izveidot neizdosies, pašvaldībās bažījas, ka rudenī netiks galā ar apjomu. “Turklāt, ja šo izdara, tad, pirmkārt, valsts uzzina, kādi mājsaimniecību ienākumi ir. Jo, manuprāt, nav īstu normāli, ka mēs uzzinām par mājsaimniecības ienākumiem. Kā teica Labklājības ministrija, jaunākie dati ir par 2020. gadu,” secina S. Šķiltere. Turklāt viņa norāda: “Es pieņemu, ka mēs tādā veidā arī uzzinātu, ka ir ļoti daudz pensionāru, kuri kvalificējas gan trūcīgajam, gan maznodrošinātajam statusam, bet nemaz nav šo saņēmēju skaitā. Jo ļoti daudzi vecie cilvēki nevēršas arī pēc šīs sociālās palīdzības.”

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, kuras pārziņā ir arī vienotas e-pārvaldes jautājumi, atzīt, ka sistēmu izveidot nebūs grūti un līdz šim tādas nav, jo neesot bijis tāda uzdevuma. Grūtākais būšot nevis pati datu sajūgšana, bet kritēriji, atbalsta piešķiršanas principi un veidi. Un, kamēr tas nav skaidrs, pāragri runāt par pārējo. “Šobrīd mēs to plānu, iestādes, veidojam, un varbūt šodien vēl ir pāragri noteikt precīzu termiņu, vai mēs paspējam. Provizoriski vajadzētu paspēt,” vērtē VARAM Valsts pārvaldes pakalpojumu attīstības departamenta direktors Uģis Bisenieks.