/nginx/o/2021/04/07/13717398t1h2ab7.jpg)
Pamatojoties uz nepieciešamību stiprināt informatīvās telpas drošību, politiķi izlēmuši, ka labākais veids, kā sasniegt Latvijā dzīvojošo, krieviski runājošo auditoriju, ir – nododot Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio saturu komercmedijiem. Tas noticis bez plašām diskusijām ar ekspertiem, faktiski aiz slēgtām durvīm, nav arī skaidri zināms, cik lielu papildu auditoriju šādi varēs sasniegt, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.
Steiga pamatota ar karu Ukrainā un šis tiek saukts kā pagaidu risinājums. Tomēr, neviens nezina, kad šis karš beigsies. Sabiedrisko mediju vadītāji nobažījušies, ka šis var nozīmēt problēmas ar uzņemto saistību izpildi gan pret Eiropas Raidorganizāciju savienību (EBU), gan arī citiem noslēgtajiem līgumiem, tostarp – papildu izmaksas, kam budžetā līdzekļi nav paredzēti, gan arī ilgtermiņā vājināt sabiedriskos medijus. Turklāt no valsts budžeta uzturēto sabiedrisko mediju radīto saturu bez maksas atdodot privātiem mediju uzņēmumiem, var rasties arī jautājums par valsts mantas izšķērdēšanu.
Kā labāk aizsniegt tos Latvijas iedzīvotājus, kuri līdz šim priekšroku devuši krieviski raidītam un bieži vien – Krievijā radītam, saturam? Politiķi un atbildīgās iestādes šo jautājumu mētājušas kā karstu kartupeli, tostarp, nespējot izlemt, ko iesākt ar saturu mazākumtautībām sabiedriskajos medijos, atmetot arī ieceri par speciāla kanāla veidošanu.
“Mums ir jāsasniedz tā sabiedrības daļa, kura šobrīd ir šaubīga. Un mēs nevaram tikai tādēļ, lai sasniegtu, mēs nevaram ielikt viņus atpakaļ viņu atsevišķā krievu valodas telpā un tādā veidā paši veidotu šo divkopienu sabiedrību paši ar savām rokām,” saka kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA).
Taču jautājums, kāds būs rezultāts tagad izvēlētajam risinājumam - pēc politiķu iniciatīvas Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā ielikta prasība Latvijas sabiedrisko mediju gatavotās ziņas un raidījumi bez maksas nodot komerckanāliem. Par to vienojās koalīcijas partiju pārstāvju veidotajā Attīstības komitejā, kurā meklē risinājumus informatīvās telpas drošības stiprināšanai.
“Lai pieņemtu lēmumu, ir nepieciešams šobrīd izdarīt mājasdarbus, izdarīt analītisko darbu, kas varētu palīdzēt atbildēt uz jautājumiem, kas ir saistīti gan ar pašu procesu, piemēram, nesakārtotu autortiesību jautājumu. Un jautājumiem, kas ir saistīti ar ietekmi mediju vidē un ietekmi auditorijā, ja šādu soli sper,” uzskata Saeimas deputāte Vita Anda Tērauda (A/P), kura ir viena no pārstāvjiem minētajā Attīstības komitejā.
Kultūras ministra ieskatos, komercmedijiem varētu nodot arī latviski radītu saturu, to tulkojot vai titrējot.
“Ja mēs gribam šo auditoriju iekarot, tad jāpiedāvā to, kas ir interesants šai auditorijai, nevis vadīties no tiem dogmatiskiem priekšstatiem par to, ka visam jābūt latviski, jo valsts valoda ir latviešu valoda. Tas absolūti neatbilst starptautiskajai praksei un starptautiskajiem standartiem, un galu galā vienkārši tas ir Krievijas propagandas interesēs,” uzskata Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja biedrs Boriss Cilēvičs (Saskaņa).
Kam un uz kādiem nosacījumiem atdot ziņas, būs jāizlemj Sabiedrisko elektronisko līdzekļu plašsaziņas padomei (SEPLP), balstoties uz tās izstrādātiem kritērijiem. Kamēr padome diskutē savā starpā, jo arī tās viedokļi nav vienprātīgi, nepacietīgi kļuvuši Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas politiķi, kuri procesu steidzina.
Fragments no diskusijas Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē šā gada 25. maijā:
Artuss Kaimiņš, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs:
[uzrunājot SEPLP] Lūdzu, piezvani Latvijas Televīzijas valdes locekļiem, tagad jau tur ir vairāki, ne tikai viens, un šo jautājumu, lūdzu, sakārtojiet!
Jānis Eglītis, SEPLP loceklis:
Artus, Tev atbilde ir sekojoša - saskaņā ar SEPLP likumu, ko jūs paši esat pieņēmuši, mēs nesaņemam norādījumus no neviena. Tas ir punkts viens. Otrs: mēs padomē noteikti atradīsim kopīgu risinājumu, kā šo jautājumu atrisināt. Par to es esmu pilnīgi pārliecināts!
Artuss Kaimiņš:
Nē, nu paga’, par ko mēs te runājam?! Tās ir valstiskas lietas! Te neviens jums nesaka – tagad taisiet pozitīvus sižetus, vai taisiet negatīvus sižetus! Te ir valstiski! Mēs esam komisijā, kas ir atbildīga par mediju jomu Latvijā, kur es jums prasu, Eglīša kungs, lūdzu, paņemiet šo atbildību uz sevi, noskaidrojiet, lai tiktu realizēta ideja par nodošanu sabiedriskā medija satura nodošanu komerckanāliem! Āmen! Kas šeit ir tagad par… Kas jūs komandē?! Kur mēs, kas notiek šobrīd?! Tas ir, ko jūs vispār tikko pateicāt?! Jūs atrodaties uz Saturna, kur jūs dzīvojat?!
Dagmāra Beitnere-Le Galla, Saeimas deputāte (Konservatīvie):
Viņš jūtas pilnīgi neatkarīgs!
Jānis Siksnis, SEPLP loceklis:
Mēs strādāsim pie šī jautājuma.
SEPLP loceklis Jānis Eglītis aktīvi aizstāv sabiedrisko mediju satura nodošanu komercmedijiem, un vēl pirms politiķu lēmuma, bija sācis sarunas ar tiem. Viņš neuzskata, ka tā būtu privāto kanālu interešu lobēšana. Šobrīd vēlmi tikt pie sabiedrisko mediju ražotā satura izteikuši trīs televīzijas kanāli - 8TV, Duo7 un LRT+, kā arī “Autoradio”.
“Ko nozīmē interešu lobēšana? Es pieļauju, ka komercmediji pie mums nāk ar mērķi, kuri ir komerciāli. Acīmredzot, viņi tajā saskata ieguvumu, es šaubos, protams, ka viņi to dara kaut kādu cēlu mērķu dēļ, lai vairotu sabiedrības intereses, nedomāju. Bet mans uzdevums ir izvērtēt šos sabiedrības ieguvumus, un es raugos no šī - ja es redzu, ka sabiedrība un konkrēta mērķa grupa tiek sasniegta vairāk ar kvalitatīvu informāciju, manuprāt, tas būtu atbalstāms,” saka Eglītis.
Pieminētais SIA “Helio Media” kanāls – “8TV”, apraides atļauju saņēma pirms gada, un tā paredz arī, ka kanālā būs ziņas un vietējais saturs, kas tur aizvien nav redzams. Īpašnieka pārstāvis neslēpj, ka pieteikums bijis balstīts uz cerībām saņemt sabiedrisko mediju gatavotās ziņas.
“Tā cerība bija viens no tiem apsvērumiem, kad patiešām jau bija informatīvajā telpā, ka sabiedrisko mediju saturs varētu tikt nodotas arī komercmedijiem. Man pašam pieredze šāda bija Igaunijā pirms padsmit gadiem, kad es vadīju TV3 kanālu. Tur mēs saņēmām priekš mūsu krievvalodīgā kanāla Igaunijā. Sabiedriskā medija iespēju raidīt ziņas tā, kā tas bija tāds viens fakts, paša pieredze, kur es redzēju to loģiku, kas strādā Igaunijā. Man šķita, ka tas varētu būt pilnīgi loģiski efektīvi izmantot resursus un kāpēc to nevarētu darīt Latvijā. (..) Mūsu apsvērumos tas bija, ka šāda iespēja pastāv, bet, tā kā tas viss kavējas un atbildes mēs nesaņemam, mēs esam sākuši darbu pie sava projekta un jau rudenī palaist informatīvu savu raidījumu bloku,” saka SIA “Helio Media” valdes priekšsēdētājs Kaspars Ozoliņš.
Komercmedijus uzraugošajā Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē norāda, ka tur par šo situāciju ir zināms, taču, tā kā viņi informēti par sarunām par iespējamo sabiedrisko mediju radītā satura izvietošanu, sods par apraides atļaujas nosacījumu neievērošanu nav uzlikts.
“Tad, kad kļūs skaidrs, ka šāda ziņu satura nodošana nenotiks, tad, bez šaubām, vai nu TET būs jāveido šīs ziņas pašam, vai arī viņi saņems sodu, bet šobrīd notiek sarunas ar citu valsts institūciju un būtu absolūti nesamērīgi valstij šādā brīdī iejaukties, jo, iespējams, jau rītdien šis saturs tiks nodots,” saka Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājs Ivars Āboliņš.
Saeimas deputāti 25. maijā iesākto jautājumu saistībā ar satura nodošanu nolēma turpināt skatīt 1. jūnijā. Taču šīs nedēļas sēde jau notika aiz slēgtām durvīm, kas neļauj iepazīties ar tās saturu nevienam, kas nav bijis klāt. “Kāds ir sausais atlikums un kas tas vispār ir, šo lietu es nekomentēšu, jo tieši tāpēc ir slēgtā sēde, lai varētu mēģināt rast šo atbildi pēc būtības,” teica Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš, sakot gan, ka atbildes pēc būtības vēl neesot atrastas.
SEPLP uzsver – saturu var ļaut nodot tad, ja būs pierādījumi, ka ziņas sasniegs auditoriju, ko sabiedriskie mediji pietiekami nesasniedz. “Lielākais risks patiesībā, ko es arī redzu, ka faktiski valsts no savas puses pasaka, ka sabiedriskie mediji nav svarīgi, varat nelietot sabiedrisko mediju saturu, mēs jums to piedāvāsim citur, tas saturs atradīsies citur, un man tas neliekas pareizi ilgtermiņā,” saka SEPLP locekle Sanita Upleja-Jēgermane.
Sabiedrisko mediju vadītāji bažījas, ka politiķu lemtais varētu nozīmēt gan papildu riskus un izdevumus, kas saistīti ar dažāda veida autortiesību līgumu nosacījumiem, gan būtu pretrunā ar Eiropas raidorganizāciju savienības jeb EBU dalības noteikumiem. Tie liek saglabāt materiālu ekskluzivitāti, neizplatot tos ārpus EBU. Un EBU par to atgādina savā vēstulē Latvijas Televīzijai.
“Satura daudzveidība būs pilnīgi tādā pašā līmenī, nekas vairāk neradīsies, viedokļu dažādības nebūs vairāk un dažādākas. Mēs tikai stiprinām atsevišķu komercmediju peļņas un finanšu labklājības ambīcijas, tas arī viss,” saka Latvijas Televīzijas valdes priekšsēdētājs Ivars Priede.
“Tas, kas nebūtu pieļaujams - nebūtu pieļaujams, ka sabiedriskie mediji būtībā atdod nevis vienkārši saturu projām, bet viņi atdod savu auditoriju projām kādiem citiem medijiem. Un tad patiesībā, protams, sabiedrisko mediju vērtība un loma tiek mazināta, un sabiedriskie mediji tiek vājināti,” saka Latvijas Radio valdes priekšsēdētāja Una Klapkalne.
Igaunijā, kur arī ir liela krievu valodā runājoša kopiena, viens no sabiedrisko mediju kanāliem raida krievu valodā, un tas ir ieguvis lielu popularitāti kaimiņvalstī. Turklāt, jau tūlīt pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, sabiedriskajiem medijiem tika piešķirti papildu līdzekļi jauna satura radīšanai.