Inčukalna pazemes gāzes krātuvē šobrīd ir rezervēti 90% no pieejamās uzglabāšanas jaudas, ziņu portālam TVNET pastāstīja dabasgāzes sistēmas operatora AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") Komunikācijas daļas vadītāja Dace Baltābola.
Inčukalna pazemes gāzes krātuvē rezervēti 90% no pieejamās uzglabāšanas jaudas
Pērn uz šo laiku rezervētas bija 13,5 teravatstundas (TWh) jeb 62% no tehniskās jaudas. Jāpiebilst, ka rezervēts vēl nenozīmē iesūknēts.
"Conexus" mājaslapā pieejamā informācija arī liecina, ka Latvijā maijā no Krievijas caur Luhamā punktu Igaunijā ieplūduši 0,609 TWh gāzes. Baltābola gan apliecināja, ka viss dabasgāzes apjoms, kas maijā ienācis vienotajā tirgus zonā caur Luhamā punktu, bijis tranzīts uz Kaļiņingradu, nevis noglabāšanai Inčukalnā.
"Conexus" jau iepriekš norādījis, ka uzņēmums kā vienotais pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators nodrošina infrastruktūras pieejamību gāzes, kas ir tirgotāja īpašums, transportēšanai un uzglabāšanai. Atbilstoši spēkā esošajiem normatīviem šobrīd dabasgāzes piegādes no Krievijas nav aizliegtas, un tā ir gāzes tirgotāju izvēle, no kura piegādes avota gāzi importēt.
"Conexus" apgrozījums šogad pirmajā ceturksnī bija 15,78 miljoni eiro, kas ir par 15,5% mazāk nekā pirms gada šajā periodā, savukārt uzņēmuma peļņa saruka par 38,2% - līdz 5,434 miljoniem eiro, liecina "Conexus" šā gada pirmā ceturkšņa saīsinātais starpperiodu finanšu pārskats.
Tajā arī norādīts, ka Inčukalna pazemes gāzes krātuvē, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju Eiropā, 2022.gada pirmajā ceturksnī noglabāts rekordliels dabasgāzes daudzums - 7,6 TWh dabasgāzes. Uzņēmumā skaidro, ka dabasgāzes krājumi Inčukalna pazemes gāzes krātuvē 2022.gada pirmajā ceturksnī veidojušies vairāku faktoru dēļ, tostarp šogad pirmajos trijos mēnešos bija mazāks dabasgāzes patēriņš, kā arī "Conexus", reaģējot uz ģeopolitisko situāciju Eiropā, krātuves izņemšanas sezonas laikā 27.februārī, sāka dabasgāzes iesūknēšanu.
Lielākais "Conexus" akcionārs ir valstij piederošais pārvades sistēmu operators AS "Augstsprieguma tīkls", kam pieder 68,46% uzņēmuma akciju. Vēl 29,06% akciju pieder Japānas uzņēmuma "Marubeni" pārvaldītajam fondam "MM Capital Infrastructure Fund", bet 2,48% - pārējiem akcionāriem.