Pavļuts: Zināmais nezināmajā jeb Covid-19 drošības plāns rudenim

Man šobrīd nav pamata celt trauksmi, ka rudenī būtu sagaidāms nopietns Covid-19 uzliesmojums, taču nevaru arī pasludināt pandēmijas beigas. Esam iepazinuši vīrusa sezonālo dabu - gan tas šoruden atkal klauvēs pie mūsu durvīm. Vēl nezinām, kāds tas būs (Kā Alfa? Kā Delta? Omikrons? Pa druskai no visiem vai kaut kas pavisam cits?), nezinām, cik ļoti tas mūs ietekmēs, nezinām, cik efektīva būs vakcīnu un pārslimošanas radītā aizsardzība.

Mums jābūt gataviem visām iespējām. Tāpēc, līdzīgi kā citās Eiropas valstīs, un sekojot Eiropas Slimību kontroles centra (ECDC) vadlīnijām, Veselības ministrija un visa veselības nozare gatavojas vairākiem vīrusa izplatības scenārijiem ar atbilstošiem rīcības algoritmiem. Esam sagatavojuši izskatīšanai valdībā Veselības ministrijas Covid-19 gatavības plānu 2022./23. gada rudenim un ziemai.

Kāds vīruss būs šoruden?

Pasaules un Eiropas epidemiologi uzskata par maz ticamu, ka rudenī vīruss atgriezīsies ļoti vājš un mūs tikpat kā neietekmēs. Tāpat maz ticams, ka mūs pārsteigs pavisam jauns, ārkārtīgi agresīvs vīrusa variants, kas apies vakcīnu un slimošanas radīto imunitāti, un pasaule atkal būs pilnībā neaizsargāta gluži kā 2020. gada pavasarī. Daudz ticamāki ir scenāriji kaut kur pa vidu starp šīm galējībām.

Vieglākajā rudens scenārijā (uz ko visa pasaule cer) kovids kļūs par sezonālu infekciju, kā gripa. Tad, visdrīzāk, būtu sagaidāma plaša inficēšanās, arī slimošana un darba nespēja, taču smagu gadījumu nebūtu pārāk daudz - vairāk riska grupās. Šajā scenārijā slimnīcu pārpildīšanās būtu maz ticama.

Smagākajā rudens scenārijā papildu plašam inficēšanās vilnim būtu sagaidāmi arī smagi saslimšanas gadījumi plašā sabiedrībā un kritiski daudz pacientu slimnīcās.

Atkarībā no vīrusa paveida iespējama jebkāda šo faktoru kombinācija.

Veselības sistēmai jābūt gatavai visām šīm iespējām. Mums jābūt gataviem strauji izvērst sistēmas veiktspēju atbilstoši dažādiem scenārijiem; darīt tieši to, kas katrā gadījumā būs nepieciešamākais. Labā ziņa - veselības nozarei un visai sabiedrībai tam ir jau uzkrāta pieredze. Turklāt iepriekšējos pandēmijas viļņos veikti arī daudzi vajadzīgie ieguldījumi, kas ir padarījuši mūs izturētspējīgākus. Visaptverošās vakcinācijas projektā esam savakcinējuši 1,3 miljonus iedzīvotāju, esam iemācījušies elastīgi un ātri organizēt dažādu grupu vakcināciju.

Veselības nozare gatavības režīmā

Līdzšinējā pieredze rāda, ka no pirmajām ziņām par jauna viļņa sākšanos pasaulē un Eiropā paiet apmēram četras-piecas nedēļas, kamēr vīruss sāk jūtami ietekmēt Latvijas sabiedrību (šobrīd nekādu tādu ziņu nav!). Šīs ir četras-piecas nedēļas, kurās mums būs jāizvērš vajadzīgā testēšanas, vakcinācijas un ārstēšanas jauda.

Veselības nozare jau šobrīd ir nosacītā gatavības režīmā - katra sistēmas daļa gatavojas veikt savu pandēmijas darbu.

Slimnīcas gatavojam sliktākajā gadījumā uzņemt līdz 3300 Covid-19 pacientu. Nostiprinām pagājušajā sezonā izveidoto sadarbību un liekam punktu projektiem - skābeklis būs pieejams vajadzīgajā daudzumā, būs drošas un modernas uzņemšanas nodaļas. Atbilstoši jaunākajām zinātnes prasībām pārskatām ārstēšanas algoritmus, apmācām speciālistus.

Paralēli izveidoti arī dažādi vakcinācijas scenāriji, lai strauji varam uzsākt vakcinēt pret Covid-19 (līdztekus piedāvājot arī vakcīnu pret sezonālo gripu). Vieglākajā scenārijā - seniorus un riska pacientus pie ģimenes ārstiem, smagākajā, ja būs nepieciešams - plašai vakcinācijai durvis atkal vērs liela mēroga vakcinācijas centri. Senioriem, cilvēkiem ar vāju imunitāti visdrīzāk vajadzēs īpašu aprūpi (ne tikai vakcināciju), tāpēc pirmo reizi Latvijā esam izveidojuši riska pacientu reģistru.

Lai pēc iespējas precīzāk “uzķertu” iespējamo jauno inficēšanās vilni un vēl labāk saprastu epidemioloģisko situāciju Latvijā, stiprinām Slimību profilakses un kontroles centru. Mums vajadzīgs, lai epidemiologiem ir visi pieejamie dati un nepieciešamās IT spējas. SPKC arī spēs atkarībā no epidēmijas rakstura precīzāk un efektīvāk strādāt ar inficētajiem un kontaktpersonām.

Mērķēti drošības pasākumi

Cilvēkiem, it īpaši riska grupām atbilde kovidam joprojām ir un paliek tā pati - vakcinācija! No vīrusa spēka būs atkarīgs, vai vakcinēsim tikai riska grupas, vai būs jāvakcinējas daudz plašākam iedzīvotāju skaitam. Tomēr neatkarīgi no vīrusa spēka, riska grupu vakcinācija būs jāsāk jau vasaras beigās, rudens sākumā.

Maz ticams, ka varēsim pilnībā aizmirst medicīniskās maskas un FFP2 respiratorus.

Visticamāk, rudenī tie atkal atgriezīsies mūsu ikdienā, cik lielā mērā - to šobrīd nezinām. Kopā ar vēdinātām

telpām un, iespējams, regulāru testēšanos. Tāpat arī attālināta strādāšana ir prasme, kas būs liekama lietā, vīrusam izplatoties.

Ar šiem drošības pasākumiem vajadzētu pietikt vieglākajos scenārijos. Tomēr, ja vīruss rudenī būs ārkārtīgi spēcīgs, diemžēl var nākties drošības pasākumus piemērot norisēm, kas kopā pulcē lielu skaitu cilvēku. Pie vēl smagākas saslimšanas nevaram pilnībā izslēgt vajadzību pēc sertifikātu sistēmas iedarbināšanas un plašākiem drošības pasākumiem.

Jūnija beigās sadarbībā ar Pasaules Veselības organizācijas un ECDC ekspertiem un nozarēm pārskatīsim iepriekšējo viļņu pieredzi gan Latvijā, gan pasaulē.

Analizēsim, kā panākt vajadzīgo drošību ar vismazākajiem (precīzākajiem un mērķētākajiem) drošības pasākumiem. Turam īkšķus, lai tos nevajadzētu, bet gatavojamies tik un tā.

Labprāt jums šodien teiktu, ka kovidam esam tikuši pāri. Tik tiešām ceru, ka ļaunākais ir aiz muguras. Taču skaidrs, ka vīruss rudenī/ziemā atgriezīsies, tāpēc gatavosim ragavas tam jau tagad. Veselības nozare aicina arī visus pārējos partnerus - citas ministrijas, nozares, organizācijas, uzņēmumus un visu sabiedrību gatavoties un pats galvenais kopā īstenot Covid-19 rudens stratēģiju, ja un kad pienāks laiks.