Reirs klāstījis, ka ASV Finanšu ministrijas vēršanās pret "ABLV Bank" izraisījusi bankas noguldījumu aizplūšanu un ir ietekmējusi investīcijas.
Finanšu ministrs norādījis, ka ASV lēmums varētu būt saistāms ar kādas Eiropas bankas, kuras nosaukumu Reirs neatklāja, izvēli neienākt Latvijas tirgū.
"Tas nepalīdzēs nevienai institūcijai vai cilvēkiem," viņš uzsvēris, piebilstot, ka ierobežojumu atcelšana ir "nepieciešama valsts drošībai, finanšu drošībai un ekonomikas drošībai".
Arī tieslietu ministrs Jānis Bordāns (K) un labklājības ministrs Gatis Eglītis (K) nesenās vizītes laikā runājuši par ASV Finanšu ministrijas noteikto ierobežojumu atcelšanu, Eglītis apliecinājis LTV.
ASV Finanšu ministrija nav atsaukusies "Bloomberg" aicinājumam sniegt komentārus.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka, maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, "ABLV Bank" akcionāri ārkārtas sapulcē 2018.gada 26.februārī nolēma pašlikvidēties, savukārt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome 2018.gada 12.jūnijā atļāva "ABLV Bank" sākt pieteikto pašlikvidācijas procesu. Eiropas Centrālā banka no 2018.gada 12.jūlija ir anulējusi "ABLV Bank" izsniegto licenci.
"ABLV Bank" problēmas radās pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla ("FinCEN") 2018.gada februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas "ABLV Bank" par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.
"FinCEN" publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka "ABLV Bank" vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
"ABLV Bank" apsūdzības ir noraidījusi, kā arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) paziņojis, ka nav atradis pierādījumus "ABLV Bank" vadības iesaistei kukuļdošanā, kā to savā ziņojumā bija apgalvojusi "FinCEN".