Zemeņu cena šogad būtiski neatšķirsies no pagājušā gada, uzskata audzētāji

Zemeņu audzētavās norādīja, ka zemeņu cena atkarīga no situācijas tirgū, no tā, kāds ir piedāvājums, kāds pieprasījums, cik liela raža ir citām lauksaimniecībām, kā arī no cenu attiecības pret Grieķijas un Polijas ogām.

Tiek uzskatīts, ka minimāli zemeņu cena pieaugs, bet, salīdzinot ar pirmās nepieciešamības precēm precēm, zemenēm tāds cenu kāpums noteikti nebūs. Vienīgais, kas atšķirsies cenā, ja zemenes piegādās uz pasūtījumiem, tad cena būs nedaudz augstāka par pašu piegādi, norādīja ZS "Ķirškalni" pārstāve Anda Zaremba.

"Cilvēki bez vietējām zemenēm tomēr var iztikt, īpaši šobrīd, kad ir ļoti daudz importa zemeņu. Un, salīdzinot ar to, kā viņas importēja kādreiz, kad zemenes bija zaļas un garša nebija tik laba, tagad imports ir attīstījies, un viņas nogādā krietni labākā stāvoklī, līdz ar to cilvēki, kuri nevar atļauties Latvijas zemenes, viņi pirks importa zemenes," paredz Zaremba.

Zemeņu ražu nevar pārāk prognozēt, jo laika apstākļi Latvijā ir ļoti mainīgi. Ja pēkšņi ir ļoti liels karstums, ogas ātri sāk žūt un nebūs tik sulīgas, savukārt, ja ir daudz lietus, tad tās var pūt. Vienubrīd var šķist, ka raža būs laba, taču nedēļas laikā viss diezgan strauji var mainīties, atzina Zaremba.

Pirmās ogas paredzētas nedēļas sākumā, bet viss vēl atkarīgs no laika apstākļiem. "Ķirškalni" zemenes neaudzē siltumnīcā, bet gan uz lauka, tādēļ tā nav pati pirmā zemeņu raža.

Šonedēļ pirmā ogu raža tiek gaidīta arī Talsu novada zemeņu audzētavā SIA "Lubeco", norādīja audzētavas īpašniece Zane Silgale.

Zemeņu saimniecībā salnas ir izturētas, galveno satraukumu šobrīd rada iespējamais darbaspēka trūkums, proti, nav zināms, vai būs cilvēki, kas nolasa ražu, atzina Silgale.

Savukārt Mālpils novadā raža gaidāma ap Jāņiem, rēķinot, kad zemenes sāk ziedēt, un tad pieskaitot vēl mēnesi pēc ziedēšanas sākuma, atzīmēja "Mālpils ZemeNes" līdzīpašniece Santa Kraukle.

"Ņemot vērā vēlo pavasari, kad zemeņu stādi sāka augt vēlāk, šobrīd nav īsti iemesla būt sliktai ražai. Viss, protams, atkarīgs no tā, vai būs izdevies nosargāt zemenes no salnām un to, kāda būs pārējā vasaras daļa, kad ogas sāks veidoties," sacīja Kraukle.

Latvijas Augļkopju asociācijas valdes priekšsēdētāja Māra Rudzāte informēja, ka šogad kopumā augļkoku un krūmāju ražām nevajadzētu būt sliktākām nekā pērn. Savukārt, salīdzinot slikto plūmju ražu ar pagājušo gadu, šogad tai vajadzētu būt labai. Rudzāte norādīja, ka nekas traģisks nav dzirdams, atzīstot, ka, protams, ir vietas, kur ir labāk, kur sliktāk.

Par vienīgo šī brīža problēmu tiek atzīti kukaiņi - sprīžmeši, kuru šobrīd ir īpaši daudz. Ja kukaiņi nav laikus pamanīti un sāk attīstīties, tad ražai ir slikti rezultāti, komentēja Latvijas Augļkopju asociācijas valdes priekšsēdētāja Māra Rudzāte.

"Piemēram, par krūmmelleņu ražu, kuras mums pašiem ir, mēs bijām ļoti lielās cerībās, bet tad mums parādījās kaitēklis, un miglot arī nav ar ko, tādēļ tagad nezinām, kas būs ar ražu," stāstīja Rudzāte.

Latvijas Augļkopju asociācija apvieno lielākos Latvijas augļkopjus. Organizācijas mērķis ir palīdzēt augļkopjiem aktīvi piedalīties viņiem labvēlīgas lauksaimniecības politikas veidošanā, kā arī meklēt iespējas, kur pārdot Latvijā saražotos augļus.

"Ķirškalni" reģistrēts 1992.gadā. Zemes platība ir 54,2 hektāri. Kompānijas vienīgais īpašnieks ir Edgars Millers.

2020.gadā "Lubeco" strādāja ar 217 03 eiro apgrozījumu, kas ir par 46% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga divas reizes un bija 13 587 eiro. Uzņēmums reģistrēts 2011.gadā un tās īpašnieki ir Zane Silgale (55%) un Dzintars Silgals (45%).

2020.gadā "Mālpils ZemeNes" strādāja ar 184 722 eiro apgrozījumu, kas ir par 20% mazāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa saruka vairākkārt un bija 39 512 eiro. Uzņēmums reģistrēts 2011.gadā un tā 60% pieder Gintai Apsītei, savukārt Santai Krauklei un Edijam Kleinbergam - katram pa 20%.​

​