Aktuālais frontē ⟩ Zelenskis: Mēs ciešam lielus zaudējumus, bet cilvēki ir mana prioritāte

Ukrainas armija nevar pāriet uzbrukumā, jo tā bruņojuma ziņā joprojām atpaliek no Krievijas, sacīja prezidents.

"Mēs ciešam lielus zaudējumus, bet cilvēki ir mana prioritāte," viņš uzsvēra.

"Uzvara ir jāpanāk kaujas laukā", sacīja Zelenskis.

Viņš norādīja, ka par starpposma uzvaru uzskatīs Krievijas karaspēka atvilkšanu 24.februāra pozīcijās, bet galīgo uzvaru - "pilnu suverenitāti visā teritorijā".

Ukrainas prezidents uzsvēra, ka ir gatavs sarunām, bet tikai ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.

Zelenskis arī aicināja rietumvalstis palielināt bruņojuma piegādes Ukrainai, kā arī vēl vairāk pastiprināt sankcijas pret Krieviju, arī ieviešot pilnīgu energoresursu embargo.

Vienlaikus viņš atzina, ka no vairākām rietumvalstīm izskan signāli, ka to valdības jau ir nogurušas no sankcijām pret Krieviju un meklē iespējas tās mīkstināt.

Severodoneckā no 100 000 iedzīvotājiem palikuši vien 11 000

Ukrainā Luhanskas apgabala Severodoneckā palikuši desmit līdz 11 000 iedzīvotāju, bet viņiem no turienes aizbraukt praktiski nav iespējams, pavēstīja pilsētas mērs Oleksandrs Strjuks.

"Severodoneckā palikuši desmit līdz 11 tūkstoši iedzīvotāju. Cik man zināms, no turienes krievi mūsu cilvēkus izveda uz okupēto teritoriju. Un daļa iedzīvotāju pastāvīgi centās aizbēgt no pilsētas, jo pilsēta pakļauta intensīvai apšaudei, un tur atrasties ir bīstami," televīzijas maratona gaitā sacīja mērs.

Šobrīd mierīgajiem iedzīvotājiem praktiski nav iespējams aizbraukt no pilsētas, viņš piebilda.

"Sakarus sākuši atjaunot cilvēki jau no okupētās teritorijas, bet tie ir vienpusēji sakari. Jo tie, kas saņēmušies drosmi un aizbraukuši uz okupēto teritoriju, viņi atgriezies pilsētā vairs nevar. Es zinu vairākus gadījumus, kad cilvēki mēģināja atgriezties, bet vienkārši nav aizbraukuši līdz galam. Jo tur ir kaujas, pastāvīgas sadursmes un strādā artilērija, tāpēc ir bīstami," piebilda Strjuks.

Krievijas karaspēks cenšas pilnībā pārņemt kontroli pār Luhanskas un Doneckas apgabaliem, bet šis mērķis av sasniegts. Severodoneckā jau vairākas dienas turpinās kaujas.

Pirms kara Severodoneckā bija apmēram 100 000 iedzīvotāju.

Severodonecka pāriet no rokas rokā; Krievijas karaspēks drīzumā varētu aplenkt Slovjansku

Kontrole pār Severodonecku bieži pāriet no Krievijas karaspēka Ukrainas armijai un otrādi, paziņojusi ASV domnīca "Kara studiju institūts" (ISW).

Krievijas karaspēks saglabā kontroli pār lielāko daļu Severodoneckas, bet, kāda tieši situācija ir pilsētā, nav skaidrs, norādījis ISW.

Tajā pašā laikā krievi turpina neveiksmīgos mēģinājumus pārraut Ukrainas apgādes kanālus uz ziemeļaustrumiem no Bahmutas.

Kā dienu iepriekš sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, Ukrainas aizstāvji neatdod savas pozīcijas Severodoneckā, un pilsētā turpinās sīvas ielu kaujas.

ISW uzskata, ka Ukrainas armijas pretuzbrukumi Severodoneckā piesaistīs tur lielāku Krievijas spēkus, tādējādi vājinot krievu pozīcijas citos virzienos.

Aktuālā situācija frontē

• Ukrainai tuvākā nedēļa būs ļoti smaga un Krievijas karaspēks pēc nedēļas varētu aplenkt Slovjanskas pilsētu, atzinis Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks Oleksijs Arestovičs. Viņš sacīja, ka Krievijas karaspēks virzās uz priekšu Bahmutas-Lisičanskas ceļa virzienā, un tā ieņemšana ļautu okupantiem bloķēt Ukrainas Bruņoto spēku grupējumu Luhanskas apgabalā. "[Krievi] virzās tur. Mums neizdodas viņus apturēt. Viņi iet lēni, bet iet. Un ir ievērojama varbūtība, ka viņi pārraus [šo ceļu] (..) Ja tagad aizvērs "katlu", tad radīsies otra Mariupole," sacīja Arestovičs. Viņš piebilda, ka no Izjumas līdz Popasnai ir koncentrēta puse no Krievijas spēkiem Ukrainā - 35 līdz 40 tūkstoši karavīru.
• Arestovičs arī paziņoja, ka Slovjanska jau pēc nedēļas var tikt aplenkta, bet pretinieka Limanas grupējumam, domājams, izdosies ieņemt Svjatohirsku. "Jau cieši tuvojas Slovjanskas aplenkums. Bet mūsu spēki uz ziemeļiem no Siverskijdonecas upes vai nu tiks sagrauti, vai atkāpsies uz dienvidu krastu," prognozēja Arestovičs.
• Krievijas karaspēks Hersonas apgabalā Ukrainas dienvidos tur par ķīlniekiem vairāk nekā 100 aktīvistu, žurnālistu un citu mediju pārstāvju, televīzijā paziņoja Ukrainas prezidenta pastāvīgā pārstāve Krimā Tamila Taševa. "Mēs pamatā cenšamies novērot Hersonas apgabalu, jo tas atrodas pie administratīvās robežas ar Krimu (..) Saskaņā ar mūsu informāciju, vairāk nekā 100 personu atrodas [kā ķīlnieki] pagrabu telpās Heničeskas [pilsētas] un Novooleksiivkas [ciemata] teritorijā, dažādās sanatoriju iestādēs, pašā Hersonas administrācijā un kolonijā," sacīja Taševa.
• Viņa atzīmēja, ka okupanti ne tikai tur ķīlniekus pagrabos Hersonas apgabalā, bet arī piespiedu kārtā izved viņus uz okupētajām Ukrainas teritorijām. "Ir ļoti svarīgi pateikt, ka okupanti izved no Hersonas apgabala teritorijas mūsu pilsoņus, aktīvistus, žurnālistus uz Krimas teritoriju, konkrēti, uz Simferopoli un Sevastopoli. Pēc tam tie piemēro pret viņiem spīdzināšanas un necilvēcīgu izturēšanos," uzsvēra prezidenta pastāvīgā pārstāve.
• Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz otrdienas rītam sasnieguši aptuveni 31 360 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 24.februārī krievi zaudējuši 1390 tankus, 3416 bruņutransportierus, 694 lielgabalus, 207 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 96 zenītartilērijas iekārtas, 212 lidmašīnas, 177 helikopterus, 553 bezpilota lidaparātus, 125 spārnotās raķetes, 2405 automobiļus un autocisternas, 13 kuģus un ātrlaivas un 53 specializētās tehnikas vienības. Krievija iebrukumu joprojām raksturo kā "specoperāciju" un nepublisko regulāras atskaites par zaudējumiem.
• Diennakts laikā Ukrainas armija karadarbības zonā valsts dienvidos iznīcinājusi 26 krievu iebrucējus un desmit pretinieka tehnikas vienības, ziņo operatīvais štābs "Dienvidi". 
• Krievijas karaspēks turpina ar smago artilēriju apšaudīt Mikolajivu, graujot civilās būves un nogalinot pilsētniekus.
• Tajā pašā laikā Ukrainas armijas helikopteri devuši triecienu ienaidnieka spēku koncentrācijas vietām Hersonas apgabalā. Savukārt ukraiņu lidmašīnas veikušas divus uzlidojumus krievu munīcijas noliktavām Mikolajivas apgabalā.
• Kopumā ukraiņu artilērija un aviācija dienvidu karadarbības zonā iznīcinājusi vismaz 26 iebrucējus un desmit tehnikas vienības, tajā skaitā vienu tanku sešas cita veida bruņutehnikas vienības, divus automobiļus un vienu haubici.
• Lai uzvarētu karā ar Krieviju, Ukrainai ir vajadzīgas vismaz 60 reaktīvās zalvju uguns sistēmas, nevis "Lielbritānijas un ASV apsolītā saujiņa", paziņojis Arestovičs. "Ja mēs saņemsim 60 šādas sistēmas, tad Krievijas spēki tiks apturēti un nespēs virzīties uz priekšu. Ja [saņemsim] 40, tad tie kļūs lēnāki, ciešot lielus zaudējumus. Ja [saņemsim] 20, tad tie turpinās uzbrukumu ar lielākiem zaudējumiem nekā pašlaik," sacīja Arestovičs komentārā britu laikrakstam "The Guardian".
• Arestovičs atzīmēja, ka uzskata reaktīvās zalvju uguns sistēmas par ieroci, kas maina spēles noteikumus, bet nav izdarīts pietiekami daudz, lai radītu lūzumu kara gaitā. "Jo mazāk mēs saņemsim, jo sliktāks būs mūsu stāvoklis. Mūsu spēki turpinās iet bojā, bet mēs turpināsim zaudēt pozīcijas," uzsvēra Arestovičs. Lielbritānija un ASV nesen paziņojušas par raķešu sistēmu piegādi Ukrainai.
• Kopš kara sākuma Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināti vismaz 263 bērni, bet 467 guvuši dažādus ievainojumus, otrdien paziņojusi Ukrainas Ģenerālprokuratūra. Ukrainas varasiestādes informē, ka bombardēšanā un apšaudēs nodarīti postījumi 1940 mācību iestādēm, no kurām 184 pilnībā sagrautas. Ukrainas Ģenerālprokuratūra norāda, ka šie dati nav galīgi, jo, turpinoties apšaudēm, nav iespējams pārbaudīt visu valsts teritoriju, īpaši pagaidām okupētās teritorijas.