No trases līdz ielām: kā sacīkšu pieredze maina ikdienas auto

Iesaistīties autosportā ir īpaši izdevīgi tad, ja šajā avantūrā iniciatīvu uzņemas kāds partneris. Piemēram, Porsche grupas sasniegumi rallija sacīkstēs, iespējams, nebūtu tik stabili, ja komanda nebūtu startējusi kopā ar Michelin, savukārt Citroën dominance pasaules rallija čempionātā bez partnerības ar Total varētu būt beigusies ātrāk.

Vēl viena liela sadarbības priekšrocība ir tā, ka sportā iegūto pieredzi var izmantot nevis viena, bet gan vairākas iesaistītās puses. Inženiertehniskie risinājumi agri vai vēlu tiek pārnesti no sacīkšu uz sērijveida modeļiem, tāpēc rezultātā galvenais ieguvējs vienmēr ir pircējs, kas brauc ar labāku mašīnu.

Dziļas pēdas rallija vēsturē

Kopš brīža, kad zirga pajūgu ātrumā pārspēja automobiļi, neviens ražotājs nav dominējis visās autosporta tehniskajās disciplīnās. Parasti izvēlas vienu vai divas disciplīnas, kurām tad arī tiek pievērsta vislielākā uzmanība.

Piemēram, Citroën vislabāk pazīstams ar savām uzvarām rallijā. Franču ražotāja pieredze šajā lauciņā ir ārkārtīgi liela, un par pirmo veiksmīgo modeli var uzskatīt eleganto DS, kas debitēja 1956. gadā. Zīmola vēsturē netrūkst panākumu arī FIA pasaules rallija čempionātā – kopumā frančiem izdevies izcīnīt 36 uzvaras un dažādos laika posmos triumfēt arī ražotāju ieskaitē.

Citroën uzplaukums aizsākās 2004. gadā un ilga līdz pat 2012. gadam. Šajā laikā komanda astoņas reizes triumfēja pasaules rallija čempionātā (WRC), un Citroën pilots Sebastjēns Lēbs deviņas reizes pēc kārtas kļuva par ātrāko braucēju. 2014. gadā kompānija veiksmīgi debitēja WTCC seriālā, trīs reizes izcīnot pirmo vietu ražotāju ieskaitē, bet komandas piloti triumfēja piecos čempionātos. 2017. gadā, uz īsu brīdi atgriežoties WRC, Citroën komanda ar C3 rallija auto uzvarēja Meksikas un Spānijas posmā.

Ja izturēja rallija maratonus, derēs arī ikdienai

Atskats uz inovācijām jāsāk ar unikālo DS modeli. Lai arī šis auto tika pielāgots rallijam tikai pēc palaišanas sērijveida ražošanā, tas netraucēja Citroën inženieriem mācīties no sacensību pieredzes un veikt būtiskus uzlabojumus. Hidropneimatiskā balstiekārta, kas tolaik bija tikai attīstības pirmsākumos, vēl nebija diez ko izsmalcināta, tomēr nodrošināja lielāku komfortu nekā citi šīs klases septiņdesmito gadu modeļi.

Flaminio Bertoni veidotā virsbūve bija ļoti aerodinamiska. Gludā virsma rallija trasēs palīdzēja sasniegt maksimālo ātrumu, savukārt ikdienas braucējus šī forma iepriecināja ar mazu degvielas patēriņu. Citroën DS ir īpašs arī ar to, ka bija pirmais sērijveida auto ar disku bremzēm.

Viens no rallija trasēs pārbaudītajiem Citroën inženiertehniskajiem risinājumiem bija aktīvā balstiekārta. Ilgu laiku ražotāji izmantoja tikai standarta pasīvo balstiekārtu, kas nedarīja neko vairāk, kā vien reaģēja uz ceļa nelīdzenumiem. Cietība, klīrenss un amortizatoru darbība tolaik bija fiksēti lielumi.

Activa komplektācijas Citroën Xantia tika aprīkota ar papildu hidrauliskajām amortizācijas sfērām. Lai arī šāda tehnoloģija tika ieviesta 1995. gadā, šim francūzim joprojām pieder labākais rezultāts leģendārajā Zviedrijas aļņa testā. Unikālā balstiekārtas konstrukcija ļāva panākt izcilu stabilitāti līkumos, vienlaikus saglabājot komfortu taisnajos posmos.

Pirmie aktīvās balstiekārtas elementi tika izmēģināti, izstrādājot Citroën ZX apvidnieku, kas tika speciāli pielāgots rallijreidiem. Automobilis debitēja 1990. gadā un uzreiz triumfēja Baja Aragon sacensībās. No 1993. līdz 1997. gadam Dakaras rallija maratonā šim auto nebija līdzvērtīgu konkurentu. Piecus gadus pēc kārtas Citroën komanda uzvarēja pasaules sarežģītākajās sacensībās ražotāju ieskaitē, un ZX Rallye Raid braucēji lielākoties konkurēja tikai savā starpā.

Dažus risinājumus pārņēmuši visi zīmoli

Autosportā pārbaudītās inovācijas Citroën strauji ieviesa sērijveida ražošanā, taču vēlāk izmantot tās masveidā ir sākuši arī daudzi citi ražotāji, un bieži vien nav iespējams pateikt, kurš zīmols to izdarījis pirmais.

Viena no svarīgākajām pasīvās drošības inovācijām bija saistīta ar drošību salonā sēdošajiem. Stingrākas virsbūves pamatā ir rūpīgi aprēķinātas zonas, kas negadījuma brīdī paņem triecienu uz sevi. Līdzīgi kā sporta mašīnām, kurām ir drošības karkass, arī sērijveida ražošanā tika ieviesta zem interjera apdares paslēpta izturīga konstrukcija, kas pasargā braucējus avārijas gadījumā.

Mūsdienās sērijveida modeļi ir bagāti ar tehnoloģijām, kas sporta entuziastiem rada asociācijas ar sacīkšu auto. Labs piemērs tam ir Start-Stop poga, kas daudzos jaunajos modeļos ir aizstājusi klasisko atslēgu. Šāda ekstra tagad tiek piedāvāta arī tādiem kompaktajiem hečbekiem kā Citroën C3. No sacīkšu mašīnām sērijveida auto ir pārņēmuši arī daudzus citus inženiertehniskos izgudrojumus, piemēram, atpakaļskata spoguļus, drošības jostas, ABS, stabilitātes kontroles sistēmu, kā arī ērtākus galvas balstus.

Riepu testēšana

Sacensības var uzskatīt par īstenu cīņas lauku riepu ražotājiem, jo sporta trasēs tiek testēti jauni gumijas maisījumi un protektora zīmējumi, savukārt auto zīmoli rūpīgi seko šai cīņai līdzi. Testi notiek visdažādākajos apstākļos, tostarp lietū un sniegā, un tas sniedz precīzus rādījumus par jaunajiem riepu modeļiem. Tādējādi ātri kļūst skaidrs, kuras riepas saglabā savas sākotnējās īpašības pat pēc ekstrēmas slodzes un kuras ne.