“Lielākā daļa bruņoto spēku izslēdz iespēju, ka Ukraina karā varētu uzvarēt”, “atbalstīt bezcerīgu cīņu nav jēgas”, “Ukrainas–Krievijas kara iznākums, visticamāk, būs līdzīgs Korejas kara rezultātam”... Vācija kopš Krievijas iebrukuma sākuma 24.februārī sastapusies ar sabiedroto neizpratni un sašutumu, vilcinoties gan ar lēmumu pieņemšanu, gan ar to pildīšanu. Ieskatāmies, kāds noskaņojums saistībā ar karu valda Vācijas publiskajā telpā - ko vāciešiem stāsta eksperti un politiķi.

Kaut gan 27. februāra uzrunā Vācijas parlamentam Šolcs paziņoja, ka karš Ukrainā ir aizsācis “laika maiņu” (Zeitenwende), turpmākie mēneši deva pamatu apšaubīt jaunā kanclera apņēmīgumu.

Vācijas valdības pārstāvji intervijās un runās ir minējuši dažādus argumentus nogaidošajai attieksmei bruņojuma piegādē, kas katru reizi atšķiras: nav vērts nosūtīt Ukrainai ieročus, ar kuriem Ukrainas karavīri neprot rīkoties; Vācijai pašai noliktavās nav pietiekami ieroču, lai tos sūtītu Ukrainai un vienlaicīgi spētu pildīt savas apņemšanās NATO alianses sastāvā. Tika izteikts arī apgalvojums, ka Vācija visus lēmumus pieņemot kopā ar sabiedrotajiem, un, ņemot vērā to, ka arī citi sabiedrotie neesot Ukrainai sūtījuši smagos ieročus, Vācija esot tikta nevietā kritizēta.

Komentāri
CopyLinkedIn Draugiem X