/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
/nginx/o/2022/06/07/14610221t1hefb7.jpg)
Pārsteidzošos ar dronu uzņemtos kadros redzams, kā haizivju bars siro Austrālijas krastos ap kuprvaļa mirstīgajām atliekām.
Video ⟩ 60 haizivju bars saplosa beigtu kuprvali
Kopumā ap 60 sugasmāsu un sugasbrāļu meta lokus ap gardo maltīti, taču, pēc aculiecinieku vērojumiem, ēdelīgo haizivju skaits sasniedzis 100.
Video autori ir divi vietējie tūristi – Džons Klouks un Indija Krimins, kuri visai šausminošo skatu iemūžinājuši Austrālijas rietumu piekrastē, netālu no Albanī pilsētas.
Pēc rīta makšķerēšanas Klouks jūrā esot ieraudzījis kādu prāvu objektu, virs kura lidinājies putnu bars. Nofilmēto makšķernieks nosūtījis tālākai izmeklēšanai, ziņots interneta vietnē “ABC News”. Video pašlaik ir pieejams arī vietnē “Instagram”, tajā redzams, ka haizivju aplenktais valis ir bijis aptuveni 15 metrus garš.
Haizivis peldējušas tam apkārt, gaidīdamas, kad varēs iekosties jaunatrastajā laupījumā. Šādu skatu, kur vienlaikus redzams tik daudz lielo zivju, izdodas nofilmēt diezgan reti.
Tā, piemēram, 2021. gada augustā jūras biologu komanda nejauši uzgāja astoņas baltās haizivis (Carcharodon carcharias), kas plosīja kuprvali Masačūsetsas piekrastē, ASV. 2017. gadā raidījums “BBC Blue Planet II” rādīja, kā haizivis notiesā vali, kas miris sadursmē ar kuģi.
Vairums vaļveidīgo pēc nāves paliek peldam pie krasta, jo to ķermeņos sadalīšanās posmā uzkrājas gāzes.
Tieši šo gāzu daudzums nosaka, cik liela ir iespēja, ka ķermeni izskalos krastā.
Gadās, ka tādi lieli okeāna iemītnieki kā kuprainie vaļi ūdenī peld pat līdz vienai nedēļai un ilgāk, kas tos padara par kārotu ēsmu maitasputniem un citiem okeāna ekosistēmas dalībniekiem.
Konkrētajā video redzamās haizivis, visticamāk, pieder pie augumā mazākās vara haizivju (Carcharhinus brachyurus) sugas.
Kad beigta dzīvnieka atliekas beidzot nogrimušas okeāna dibenā, tā kauli kalpo par uzturu dažādiem ūdens iemītniekiem – vēžiem, krabjiem, astoņkājiem, dziļo ūdeņu haizivīm. Arī pēc tam ar vaļa kauliem barojas dažādi mikrobi un tārpi, un šis “pārstrādes” process var ilgt līdz pat vairākām desmitgadēm.
Raksta oriģināls publicēts interneta vietnē “Live Science”.