Sperts nozīmīgs solis pretim taisnīgam minimālajam atalgojumam ES līmenī

Tiek norādīts, ka sešās no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm pašlaik nav noteikta minimālā ienākumu likme, un paredzams, ka šīm valstīm tas arī nebūs jādara. Kas attiecas uz pārējo 21 valsti, tām būs jāievēro vienoti minimālās ienākumu likmes ieviešanas noteikumi. Tas gan nenozīmē, ka naudas izteiksmē visā Eiropas Savienībā minimālā likme būs vienāda.

Par panākto vienošanos būs jābalso Eiropas Parlamentā, un tikai pēc tam likumprojekts iegūs likuma spēku.

Tiek norādīts, ka aptuveni viens no desmit strādājošajiem Eiropas Savienībā pelna minimālo algu, taču algas un līdz ar to – arī minimālās ienākumu likmes būtiski atšķiras dalībvalstu vidū. Piemēram, Vācijas parlaments nesen atbalstīja minimālās stundas likmes paaugstināšanu sākot no oktobra. Pašlaik minimālā stundas likme Vācijā ir 9,82 eiro, taču no oktobra tie būs 12 eiro.

Luksemburgā ir augstākais minimums Eiropā – 13,05 eiro stundā, kam seko Īrija, Nīderlande, Vācija un Beļģija. Viszemākais rādītājs ir Bulgārijā, kur minimālā stundas likme ir 2,19 eiro, un tai seko Ungārija un Rumānija.

“Jaunie noteikumi attiecībā uz minimālajām ienākumu likmēm aizsargās strādājošos un nodrošinās to, ka strādājošais par savu algu saņems pienācīgu samaksu,” sacīja Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena.

Eiropas Parlamenta sarunvedēja Agnese Jongeriusa agrā otrdienas rītā sacīja, ka panāktā vienošanās nozīmē to, ka, piemēram, veikalu darbiniekiem, apkopējiem un pasta darbiniekiem visiem būs iespēja tikt pie godīgākas algas.

“Ir jābūt tā, ka ar minimālo darba algu cilvēkiem būtu iespējams iegādāties jaunu apģērbu, būtu jāatļaujas apmeklēt sporta klubu vai arī kaut kur aizceļot brīvdienās.

Mēs runājam par 24 miljoniem strādājošo Eiropā,” sacīja Jongeriusa.

Runājot par Eiropas Savienības ierosināto direktīvu, minimālajai ienākumu likmei ir jābūt tādai, kas spēj nodrošināt strādājošajiem cienīgu dzīvi, ņemot vērā dzīves dārdzību un plašākus faktorus. Kļuvis skaidrs, ka kopumā 22 Eiropas Savienības valstis pagaidām nav spējušas izpildīt iepriekšminētos nosacījumus.

Pienācīga minimālā ienākumu līmeņa noteikšanas iniciatīva paredz, ka valstu valdībām ir jānodrošina, ka tas ļauj iedzīvotājiem iegādāties konkrētus pakalpojumus un preces, vai arī noteikt minimālo likmi 60% apmērā no vidējās algas valstī.

Valstīs, kur mazāk 80% strādājošo aizsargā kolektīvās vienošanās līgumi, būs nepieciešams izstrādāt rīcības plānu, lai šo cilvēku skaits kļūtu lielāks.

Plānotā direktīva, visticamāk, neietekmēs sešas Eiropas Savienības valstis, kurās nav noteikta minimālā darba samaksa. Šīs valstis ir Austrija, Kipra, Dānija, Somija, Itālija un Zviedrija, kurās ļoti nozīmīgu lomu atalgojuma politikā spēlē tieši kolektīvās vienošanās starp arodbiedrībām un valstu valdībām.

Dānija ir likusi skaidri saprast, ka tā nevēlas noteikt minimālo ienākumu likmi. Valsts nodarbinātības ministrs Pēters Humelgārds sacīja, ka valdībai būtu aktīvāk jāsadarbojas ar Zviedriju un ar sociālajiem partneriem. Zviedrijas darba lietu ministre Eva Nordmarka sacīja, ka arī viņas pārstāvētajai valdībai nebūs saistoša jaunā Eiropas Savienības direktīva, jo Zviedrijas modelī algas regulē arodbiedrības un strādājošie.

Pat ja arī Zviedrija un Dānija balso pret šīs direktīvas pieņemšanu, to tāpat atbalsta lielākā daļa valstu. Paredzams, ka minimālā ienākumu līmeņa iniciatīva visai viegli tiks cauri dalībvalstu padomei, taču – priekšā vēl būs gaidāms arī balsojums Eiropas Parlamentā.

“Dānijas sistēma, kā arī citu valstu iekšējo politiku šī direktīva neskars, tāpēc aicinām Zviedriju un Dāniju mums uzticēties. Eiropas Savienība tikai priecātos, ja arī citur Eiropas Savienībā izdotos ieviest tikpat efektīvu kolektīvās vienošanās sistēmu kā Dānijā,” pauda Eiropas Savienības komisārs nodarbinātības jautājumos Nikolass Šmits.

Tiesa gan, Itālijā gan arvien skaļāki kļūst pieprasījumi pēc minimālās ienākumu likmes noteikšanas. Šajā valstī vairāk nekā 30% strādājošo pelna mazāk nekā ierosināto minimālo likmi, kas ir deviņi eiro stundā, norāda Itālijas sabiedriskais medijs RAI.

Itālijas zemkopības ministrs Stefano Patuanelli sacīja, ka Itālija ir vienīgā valsts Eiropā, kurā vidējā alga kopš 1990. gada pat ir samazinājusies. OECD aprēķinājusi, ka vidējā alga Itālijā vairāk nekā 30 gadu laikā ir kritusies par teju 3%. Tomēr Itālijas valdības ministrs Renato Bruneta sacīja, ka minimālās algas noteikšana ir pretrunā Itālijas industrijas interesēm.

Paredzams, ka Eiropas Parlaments balsojumā atbalstīs direktīvas pieņemšanu, un tā kā pilntiesīgs likums visā Eiropas Savienībā spēkā stāsies divu gadu laikā.