Cik ilgi dzīvo zvaigznes?

Lielāko daļu savas dzīves zvaigzne eksistē smalkā līdzsvara stāvoklī, ko dēvē par hidrostatisko līdzsvaru. Tā laikā gravitācija, kas rada spiedienu uz zvaigzni, ir izlīdzināta ar zvaigznes iekšējo, uz āru vērsto spiedienu, ko rada kodolreakcijas zvaigznes kodolā.

Reakcijas kodolā rada enerģijas uzplaiksnījumus, kas zvaigznei ļauj saglabāt savu formu un spožumu. Kad zvaigznes iekšienē esošais ūdeņradis ir beidzies, sākas nenovēršamais ceļš uz zvaigznes nāvi.

Kādu brīdi zvaigznē degs hēlijs, savukārt lielākajās zvaigznēs turpinās degt arī citi elementi, piemēram, dzelzs. Beigu beigās zvaigzne sarausies līdz izmēram, kas var variēties no 7% mūsu Saules masas līdz 250 Saules masām. Jautājums: kura izmēra zvaigzne izzudīs ātrāk?

“Lielākām zvaigznēm ir vairāk degvielas, kurai degt. Tomēr tās arī deg daudz stiprāk un spilgtāk. To milzīgais izmērs nozīmē, ka gravitācija materiālu zvaigznes iekšienē saspiež daudz intensīvāk nekā mazākām zvaigznēm, tāpēc kodolreakcijas tajās norisinās biežāk un spēcīgāk,” izdevumam “Live Science” skaidroja fiziķis Raiens Frenčs.

Tātad izrādās, ka lielākas zvaigznes visu savu degvielu patērē ātrāk nekā mazākas. Masīvākās zvaigznes nodzīvo daudzus simtus miljonus gadu, kas kosmosa mērogā nav daudz. Tās dzīvo ātri un mirst jaunas.

Mazākajām zvaigznēm, kas ir aptuveni 10% no Saules masas, ir mazāk degvielas, tomēr pat tad tās var nodzīvot simtiem miljardu gadu. Tiesa, ņemot vērā, ka visums ir tikai 13,8 miljardus gadu sens, nevienai zvaigznei vēl nav sanācis nonākt līdz tik sirmam vecumam.

“Viena no vecākajām zināmajām zvaigznēm ir Metuzāla zvaigzne jeb “HD 140283”, kas atrodas 190 gaismas gadu attālumā no Zemes. Tā nodēvēta Bībeles tēla vārdā, kas nodzīvoja teju 1000 gadu. Aplēsts, ka zvaigzne ir 13,7 miljardus gadu veca. Tas nozīmē, ka tā radusies neilgi pēc Lielā sprādziena,” stāstīja Frenčs.