Autovadītāji kļūs par pasažieriem: zinātnieks skaidro, kad tehnoloģijas pārņems automašīnu vadību

Aptuveni 90 procentus negadījumu izraisa cilvēku kļūdas, taču jau ir mūsdienīgi veidi, kā atvieglot šofera darbu. Ļoti populāras kļūst uzlabotās sistēmas, kas automašīnās apvieno vairākas palīgfunkcijas.

Piemēram, Citroën C5 X šosejas braukšanas sistēma saglabā ātrumu un neļauj izbraukt no izvēlētās joslas. Rokas joprojām jātur uz stūres, taču uz īsu brīdi modrību zaudējis autovadītājs noteikti nekad neattapsies pretējā joslā.

Mākslīgais intelekts kļūst uzticamāks

Viļņas Ģedimina Tehniskās universitātes Transporta inženierijas fakultātes profesors Vids Žuraulis stāsta, ka, pārejot uz autonomo braukšanu, satiksmes drošības situācija manāmi mainās. Lielākajā daļā jauno automašīnu jau ir daļējas autonomās vadības sistēmas.

Arvien vairāk tiek pieliktas pūles, lai nodrošinātu to uzticamu un vienmērīgu darbību pat bez vadītāja iejaukšanās. Tiek analizēts liels informācijas apjoms, un optimālo risinājumu atrašanai un ieviešanai tiek izmantots mākslīgais intelekts.

“Attēlu analīze, izmantojot mākslīgo intelektu, kļūst arvien izplatītāka. Algoritmi ir izstrādāti jau sen – sistēmas tiek pastāvīgi pārbaudītas un atjauninātas. Datoru darbības ātrums palielinās, un arī paši algoritmi kļūst vienkāršāki. Visas tehnoloģijas tiek izstrādātas, lai pēc iespējas ātrāk apstrādātu informāciju, jo īpaši pieaugot datu apjomam. Kopumā mākslīgais intelekts kļūst arvien uzticamāks,” komentē zinātnieks.

Automašīnās pamazām tiek uzstādītas dažādas paplašinātās realitātes tehnoloģijas. Šāds aprīkojums nenovērš vadītāja uzmanību, un pareizā dizaina izvēle var būt pārsteidzoša ar tā efektivitāti. Piemēram, projekcijas ekrāns, kas redzams tieši vadītāja acu līmenī uz C5 X vējstikla, ir caurspīdīgs un tajā pašā laikā viegli salasāms. Autovadītājam, kurš visu svarīgo informāciju redz vienuviet, nav jānovērš skatiens no ceļa.

Virtuālie sensori samazinās uzbūves izmaksas

V. Žuraulis stāsta, ka vienlaikus ar automašīnu uzlabojumiem tiek attīstītas pilnīgi jaunas jomas. Viens no tiem ir virtuālie sensori. Tās ir tehnoloģijas, kurās, izmantojot tikai vienu sensoru, tiek precīzi novērtēti dažādi parametri. Tad nav nepieciešams izmantot papildu sensorus un uzbūve kļūst vienkāršāka. Tāpat nav nepieciešams uzstādīt jutīgas detaļas vietās, kur tās būtu grūti aizsargāt no vides ietekmes.

“Piemēram, lai piekarē nebūtu jāinstalē vairāki sensori, katram ritenim var uzstādīt tikai vienu. Tad nav nepieciešams uzstādīt sensorus rumbas apakšā, kur tas kļūst slapjš, kur iekļūst sāls maisījumi un ir milzīgas vibrācijas. Uzstādot tikai vienu sensoru augšpusē, tiek precīzi prognozēti balstiekārtas apakšas virtuālie parametri,” stāsta eksperts.

Zinātnieks piebilst, ka piekares izstrāde nav atdalāma no satiksmes drošības. Viņaprāt, tiek meklēts ne tikai maksimāls komforts, bet arī stabilitāte uz ceļa. Pamatojoties uz autobūves pamatiem, komforta palielināšana kaitē vadāmībai, taču modernās sistēmas ļaus mums drīz izvairīties no kompromisiem, kas ir nozīmīgs sasniegums.

Komunikācija pavērtu jaunas iespējas

V. Žuraulis piebilst, ka satiksmes drošības nodrošināšanai arvien svarīgāka kļūs iespēja automašīnām apmainīties ar informāciju. Tādi ražotāji kā Citroën jau piedāvā viedos pakalpojumus, kas sniedz reāllaika informāciju par satiksmes apstākļiem automašīnas navigācijai.

Nākotnē tikpat svarīga būs tieša datu apmaiņa caur ciešiem kanāliem. Tas ļautu ļoti ātri jauno transportlīdzekli sagatavot drošai dalībai satiksmē.

“Automašīnas sazināsies savā starpā, apmainīsies ar datiem ar infrastruktūru, tostarp atsevišķiem ceļa elementiem vai pat satiksmes kontroles iekārtām. Šobrīd turpmāko progresu šajā jomā lielā mērā ierobežo datu aizsardzības problēmas, taču ražotāji tam pievērš lielu uzmanību. Ieguvumi ir acīmredzami – tas ļautu paaugstināt autonomo bremžu sistēmu efektivitāti, novērst apdzīšanu bīstamos posmos vai samazināt ātrumu,” skaidro profesors.

Autovadītāji kļūs par pasažieriem

V. Žuraulis atzīmē, ka jau tagad satiksmes drošības situāciju maina uzlabotās kruīza kontroles un avārijas bremzēšanas sistēmas. Tāpat jaunās tehnoloģijas var patstāvīgi novērtēt, kāds ātrums ir drošs straujākā pagriezienā. Pēc pētnieka domām, automobiļu tehnika, kas ilgu laiku sniedza tikai ieteikuma rakstura ziņojumus, šobrīd jau aktīvi iesaistās braukšanā.

“Tas ir neizbēgami – palīgsistēmas pārņems vadību arvien vairāk un vairāk, mašīna pamazām pārņems braukšanu un vadītājs tiks nostumts malā. Paaugstinoties autonomijas līmenim, ilgtermiņā visi kļūs par pasažieriem savās automašīnās,” nākotni ilustrē pētnieks.

Viņš piebilst, ka līdzās vismodernākajām jaunajām tehnoloģijām nevajadzētu aizmirst par pamata lietām. Ar gaisu pildītās riepas tiek ražotas jau vairāk nekā 150 gadus, taču uzņēmumi, kas tās uzlabo, ik gadu joprojām piedāvā risinājumus, kas būtiski maina to dinamiskos raksturlielumus.

“Pārsvarā tiek analizētas riepu iekšējās deformācijas, un šim nolūkam tiek izmantoti pat integrēti akselerometri. Tas dod iespēju inženieriem novērtēt, cik gluda ir ceļa virsma, kāds ir saķeres līmenis. Darbu atvieglo arī pie vējstikla uzstādītās kameras. Speciālisti veic rūpīgu šo attēlu analīzi,” komentē V. Žuraulis.