Saeima sāk skatīt grozījumus par pāreju uz mācībām tikai valsts valodā

Grozījumi izstrādāti Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, lai "veicinātu sekmīgu pilnveidotā mācību satura un pieejas ieviešanu visās Latvijas izglītības iestādēs". Pret grozījumiem šodien balsoja partija "Saskaņa" un no tās saraksta ievēlētas deputātes, savukārt vēl daži politiķi, piemēram, opozicionārs Aldis Gobzems, izvēlējās balsojumā nepiedalīties.

Kā vērtē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), līdzšinējā mācību valodas pieeja mazākumtautību izglītības programmās nav pilnībā nodrošinājusi valsts valodas kvalitatīvu apguvi visos izglītības posmos. Tādēļ, lai nodrošinātu iespējas maksimāli efektīvi piedalīties sabiedriskajā dzīvē un sekmēt turpmākas izglītības iegūšanu, mazākumtautību skolēniem ir vienlīdz svarīgi apgūt arī valsts valodu.

Likumprojektos ietvertais regulējums attiecībā uz pirmsskolas izglītības programmas īstenošanu pašvaldības dibinātajās un privātpersonu dibinātajās pirmsskolas izglītības iestādēs nosaka, ka no 2023.gada 1.septembra pirmsskolas izglītība tiks īstenota valsts valodā.

IZM norāda, ka pirmsskolas izglītības iestādes īstenos vispārējās pirmsskolas izglītības programmas un speciālās pirmsskolas izglītības programmas, veicinot bērna vispusīgu attīstību un veselības nostiprināšanu, kā arī nodrošinot galveno pirmsskolas izglītības mērķi - sagatavošanos pamatizglītības ieguvei. Ar 2023.gada 1.septembrim paralēli netiks īstenota mazākumtautību pirmsskolas izglītības programma un mazākumtautību speciālās pirmsskolas izglītības programma.

Mazākumtautību izglītojamiem tiks nodrošinātas iespējas pirmsskolas izglītības iestādē vai pašvaldības interešu izglītības iestādē apgūt mazākumtautību valodu un kultūrvēsturi valsts un pašvaldības apmaksātas interešu izglītības programmas ietvaros.

Likumprojektos paredzētais regulējums nosaka, ka arī turpmāk pamatizglītības pakāpē mācību process notiks valsts valodā, pakāpeniski ieviešot valsts valodu visā pamatizglītības pakāpē. Sākot ar 2023.gada 1.septembri, vispārējās izglītības pamatizglītības programmas tiks īstenotas pilnībā latviešu valodā 1., 4. un 7. klasei, no 2024.gada 1.septembra - 2., 5. un 8.klasei un no 2025.gada - 3., 6. un 9.klasei.

Likumprojektos noteikts, ka pamatizglītības pakāpes mazākumtautību izglītojamais interešu izglītības programmas ietvaros varēs apgūt mazākumtautību valodu un kultūrvēsturi. Šādas programmas apguves iespēju finansēs valsts ar mērķdotācijas palīdzību pašvaldībām, kā arī pašvaldības.

Papildu risinājuma nodrošināšanai tiek atbalstīti nepieciešamie atbalsta mehānismi, kā piemēram, mācību līdzekļu nodrošināšana, pedagogu valodas mācību kursu organizēšana un atbalsta sniegšana pedagogiem darbam lingvistiski neviendabīgā vidē.

Savukārt profesionālās izglītības iestādēs mācību valodas loks tiks sašaurināts līdz citām Eiropas Savienības valstu valodām

Papildus likumprojektos noteikta nepieciešamību pēc grozījumiem Izglītības likumā, nosakot ierobežojumus ieņemt izglītības iestādes vadītāja vai pedagoga amatu personai, kura neprot un līdz ar to nav spējīga lietot valsts valodu C līmeņa pirmajā pakāpē.

Likumprojekti paredz, ka izglītības iestādes vadītāja un pedagoga valsts valodas lietošanas atbilstību normatīvajos aktos noteiktajā profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamajā apjomā jākonstatē Valsts valodas centra amatpersonām. Valsts valodas centra amatpersonas, saņemot informāciju par iespējamo izglītības iestādes vadītāja vai pedagoga valsts valodas lietošanas neatbilstību normatīvajos aktos noteiktajam profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamajam apjomam, veiks konkrētā nodarbinātā valsts valodas lietojuma pārbaudi mutvārdos.