Eiropas Centrālās bankas (ECB) uzdevums ir nodrošināt cenu stabilitāti, un tāpat, kā to dara vairums centrālo banku, ECB ietekmē inflācijas attīstību, nosakot procentu likmes. Ja centrālā banka nolemj cīnīties pret pārāk augstu inflāciju, tā parasti paaugstina procentu likmes, kā rezultātā aizņemties ir dārgāk un uzkrāt izdevīgāk. Savukārt, ja tā nolemj cīnīties pret pārāk zemu inflāciju, tā pazemina procentu likmes. Pēdējo reizi ECB tās cēla 2011.gadā, taču, ņemot vērā kara Ukrainā ietekmi un augošo inflāciju, nupat paziņots, ka negatīvo procentu likmju laikmetu ECB izbeigs līdz septembrim.
Kā gaidāmais ECB procentu likmju pieaugums ietekmēs kreditēšanas tirgu, kā karš Ukrainā un vispārējais cenu kāpums ietekmējis patērētāju un uzņēmumu vēlmi aizņemties līdzekļus ieceru realizēšanai un kāpēc aug pieprasījums pēc kredītu refinansēšanas, intervijā tiešsaistes žurnālam KLIK stāsta specializētās kredītu bankas "Bigbank" Latvijas filiāles vadītājs Edgars Surgofts.
Vaicāts, kā aizvadīti šā gada pirmie mēneši un kā bankas darbu ietekmē karš Ukrainā, Surgofts norāda, ka ģeopolitiskie notikumi ar Krievijas iebrukumu Ukrainā rada negatīvu iespaidu gan uz biznesa rezultātiem, gan uz darbinieku emocionālo stāvokli, "jo kāda var būt runa par izciliem biznesa rezultātiem, ja kādam draugi vai radi ir Ukrainā, vai kāds vienkārši nevar pieņemt notiekošo un tamlīdzīgi".
Tāpat līdz ar klientu bažām un neskaidrību par nākotni pirmajās kara nedēļās bija vērojams aizdevumu pieteikuma skaita samazinājums. "Ņemot vērā to, kas notika pirmajās kara nedēļās, klienti bija mazliet satraukušies par to, vai ir vērts taisīt remontu, vai ir vērts pirkt mašīnu, vai ir vērts vēl kaut kādus citus ieguldījumus veikt, redzot to, ka nepilnus 1000 kilometru no mums tas viss tiek iznīcināts – mašīnas, mājas un viss pārējais," stāsta bankas vadītājs.