Vai tavs boss var vērtēt to, ko tu publicē savos sociālajos tīklos?

Vienlaikus 81% pieļauj, ka potenciālā darbinieka sociālo tīklu kontos publicētā satura dēļ, ja tas neatbilst vispārpieņemtām pieklājības normām un uzņēmuma vērtībām, uzņēmums varētu samazināt viņa izredzes iegūt vakanto darba vietu.

Līdzās 40% uzņēmumu, kuri pievērš uzmanību potenciālo darbinieku sociālo tīklu kontos publicētajam saturam, 29% aptaujāto darba devēju norādījuši, ka to nedara, jo, viņuprāt, svarīgākas ir darbinieku kompetences. Vēl 22% atzīmējuši, ka to dara daļēji. Tikmēr 9% atbildējuši, ka šobrīd to nedara, taču nākotnē mērķtiecīgi plāno pievērst lielāku uzmanību potenciālo darba ņēmēju sociālo mediju kontu saturam.

“Lai gan kompetences ir viena no būtiskākajām darba ņēmēju kvalitātēm, uzņēmumi un organizācijas tikpat augstu vērtē arī savu darbinieku vērtības. Proti, lai jaunais darbinieks spētu iekļauties kolektīvā un organizācijas kultūrā, viņa vērtībām ir jāsakrīt ar tām, kuras izvirzījis uzņēmums. Ilgtermiņā tā ir viena no spēcīgākajām saiknēm, kas vieno darba devēju un darba ņēmēju. Cilvēki sociālajos medijos jūtas brīvi un tā tam arī jābūt, taču

būtiski atcerēties, ka, piemēram, necenzētas sarunas vai dalīšanās ar mulsinošu informāciju rada pirmo iespaidu ne tikai privātās attiecībās, bet arī attiecībās ar esošo vai topošo darba devēju.

Tāpat, ja cilvēks ir norādījis savu darba devēju personīgajos sociālo mediju kontos, viņam būtu rūpīgi jāizvērtē kādās diskusijās viņš iesaistās, lai šis personīgi paustais viedoklis nav pretrunā ar uzņēmuma pozīciju konkrētajā jautājumā. Tas var radīt nepatīkamas situācijas un

šī darbinieka paustais viedoklis var pat “mest ēnu” uz uzņēmuma reputāciju,

proti, asociējot šo cilvēku un viņa pausto nostāju ar uzņēmumu, kurā viņš strādā. Publiski pieejamais saturs sociālajos tīklos šodien ir mūsu vizītkarte, savukārt konta privātumam ikviens var izmantot sociālo tīklu piedāvātos instrumentus,” saka Endija Kaševska, “Bite” Klimata kontroles vadītāja.

Savukārt vaicāti, vai viņi pieļauj, ka potenciālā darbinieka publicētais saturs sociālajos tīklos, varētu būtu iemesls tam, ka tiek samazināta šī darba ņēmēja izredzes iegūt vakanto darba vietu, 81% aptaujāto atbildējuši pozitīvi, uzsverot, ka to darītu, ja saturs neatbilstu vispārpieņemtām pieklājības normām un uzņēmuma vērtībām. Bet 19% atbildējuši noliedzoši, norādot, ka ne vienmēr publicētais saturs sociālajos medijos sniedz objektīvu informāciju par šo darba meklētāju.

“Mūsdienās cilvēki aktīvi izmanto komunikāciju sociālajos tīklos, publicējot informāciju par sevi, saviem uzskatiem, daloties ar dažāda veida ierakstiem u.tml. Diemžēl daudzi nereti aizmirst, ka

personīgais profils sociālajos tīklos ir arī “digitālais tēls” un vizītkarte, kas pastāsta par konkrētā cilvēka interesēm, kultūru, komunikāciju ar citiem cilvēkiem, tāpēc ievietojot jebkādu informāciju, ja tā ir publiski redzama, jāatcerās un jāpiedomā,

kādu priekšstatu tā varētu sniegt cilvēkiem, ar kuriem neesam pazīstami, tai skaitā arī potenciālajam darba devējam. Darba ņēmējiem, iespējams, ir vērts pārskatīt, vai sociālos tīklus izmanto tikai savām privātajām vajadzībām, vai arī, lai sekotu industrijas līderiem un organizācijām, kā tiek pausti viedokļi un komentāri, kāda veida saturs tiek publicēts. Tas palīdz darba devējam labāk iepazīstot kandidāta personību, vērtības, kā arī, iespējams, profesionālo atbilstību, lai nākotnē abām pusēm veidotos daudzsološa sinerģija,” stāsta Krista Roziņa, “CV-Online Latvia” mārketinga un komunikācijas vadītāja.

*Aptauju 2022. gada maijā veica IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite” un personāla atlases uzņēmums “CV-Online Latvia”. Tajā piedalījās 118 uzņēmumu pārstāvji visā Latvijā.