Kovids nekur nav pazudis: drošības scenāriji rudenim

Lai gan Eiropas Slimību kontroles centrs (ESKC) ir izvirzījis piecus Covid-19 drošības scenārijus rudenim, VM, pamatojoties uz epidemiologu prognozēm, ka, visticamāk, Covid-19 nekur nepazudīs un pasauli nepārsteigs pavisam jauns un agresīvāks vīruss, ir izstrādājusi trīs Covid-19 izplatības scenārijus. Perevoščikovs un veselības ministrs Daniels Pavļuts ir vienisprātis, ka rudenī sagaidāms Covid-19 inficēšanās un saslimstības pieaugums, bet smagu gadījumu skaits nebūs liels.

Epidemioloģiskā situācija Latvijā – labvēlīga

Kā apgalvo Perevoščikovs, šobrīd Covid-19 epidemioloģiskā situācija Latvijā ir pietiekami labvēlīga. Ilgu laiku saslimstības dati turpināja uzlaboties, un patlaban slimība jau ir pietiekami zemā līmenī. “Mēs neredzam dotajā brīdī, ka saslimstība sāktu pieaugt,” pauž epidemiologs, uzsverot, ka tāpat arī ārstniecības iestāžu noslogojums ir apmierinošs, Covid-19 pacientu skaits stacionāros samazinās.

Viņš teic, ka jauni bīstami vīrusa varianti pasaulē šogad nav parādījušies, taču pašam omikronam dažviet aktivizējies ceturtās, piektās paaudzes apakštips – BA.4 un BA.5. Epidemiologs kā piemēru min Portugāli, kur šī gada maijā – jūnijā jaunais BA.5 omikrona celms izraisīja kārtējo saslimstības vilni.

 “Portugālē ir pieaugusi gan saslimstība, gan slimnīcu noslogojums, neraugoties uz lielo vakcinācijas aptveri un milzīgu saslimstības pacēlumu šī gada sākumā.

Tas ir, visticamāk, tāpēc, ka imunitāte, kuru izraisīja BA.1 omikrona vīrusa apakšvariants gada sākumā, nav pietiekama pret BA.5 apakšvariantu. No citām Eiropas Savienības valstīm šāds trauksmes signāls nav saņemts,” saka Perevoščikovs, “iespējams, tāpēc, ka citās valstīs, arī Latvijā, plaši cirkulēja BA.2 apakšvariants, kas izraisa labāku imunitāti pret BA.4 un BA.5." Arī Latvijā konstatēti omikrona jaunie celmi BA.4 un BA.5. Notekūdeņos tie manīti Rīgā, Liepājā, Jūrmalā, Jelgavā un Salaspils novadā. Iespējams, tāpēc, kā norāda epidemiologs, šobrīd nevar apgalvot, ka saslimstība konkrētajās teritorijās turpina samazināties. “Bija novērots pat neliels saslimstības pieaugums, taču nenozīmīgs, salīdzinājumā ar to, kāda saslimstība bija līdz šim,” viņš atzīst.

Runājot par iespējamo situāciju rudenī, Perevoščikovs norāda, ka tas ir atkarīgs no dažiem faktoriem – kāda jauna vīrusa paveida izplatības, cilvēku imunitātes spraiguma, sezonālajiem faktoriem un piesardzības pasākumu ievērošanas. Viņš stāsta, ka nepārtraukti notiek sacensība starp vīrusu un cilvēka imunitāti. Vīruss neatlaidīgi cenšas atrast jaunu nišu un šim nolūkam “uzvarēt” iepriekš iegūto imunitāti, tas mēģina atrast joprojām nevakcinētus un Covid-19 nepārslimojušus cilvēkus. “Tas ir dabiski.

Evolūcijas procesā pastāvēt spēj tāds vīruss, kurš varētu labāk pielāgoties apstākļiem.”

Tomēr epidemiologs atzīst, ka arī situācijā, ja omikronam pat neizveidosies jauni celmi un neparādīsies citi epidemioloģiski un klīniski bīstami vīrusa varianti, jebkurā gadījumā rudenī gaidāms saslimstības pieaugums.

Rudenī saslimstības kāpumu ietekmēs cilvēku imunitāte, kas pēc pārslimošanas un vakcinēšanās radusies, bet pakāpeniski izzūd. “Taču aizsardzība pret smagu klīnisku norisi saglabājas tik un tā ļoti ilgu laiku. Viegla klīniska norise varētu būt biežāka,” pauž Perevoščikovs, vienlaikus uzsverot: ja rudenī dominējošais vīrusa paveids būs omikrons, kā tas ir šobrīd, situācijai slimnīcās nevajadzētu kritiski pasliktināties.

Saslimstības palielināšanos noteikti ietekmēs arī sezonālie apstākļi, jo rudenī cilvēki vairāk laika pavada iekštelpās. Perevoščikovs uzsver, ka sezonālie faktori ietekmē vairākas respiratorās saslimšanas, kuru pirmais pacēlums notiks dažu nedēļu laikā pēc mācību gada sākuma. Šajā gadījumā arī kovids nav izņēmums. Sliktākais scenārijs varētu būt situācijā, ja ne tikai iepriekš iegūtā imunitāte būs zināmā mērā pazaudēta, bet arī parādīsies jauns vīrusa celms. “Kad tas parādīsies un kāds tas būs, neviens to nevar zināt. Tas varētu būt gan epidemioloģiski bīstamāks, bet klīniski ne tik bīstams, vai varbūt arī otrādi – epidemioloģiski un klīniski bīstamāks celms, kā tas bija, kad mainījās no alfa uz delta vīrusa variantu. Šādam scenārijam rūpīgi jāgatavojas.”

Drošības scenāriji rudenim

Kā 6.jūnijā TVNET rakstīja veselības ministrs Daniels Pavļuts, pirmajā, vieglākajā, scenārijā kovids kļūs par sezonālu infekciju. Tādā gadījumā būtu sagaidāma inficēšanās un saslimstības pieaugums, bet smagu gadījumu skaits nebūtu liels – vairāk veselības riska grupās. Šādā gadījumā slimnīcu noslodze, visticamāk, nebūtu sevišķi liela. Ministrs norādīja, ka trešajā, smagākajā, rudens scenārijā papildus plašam inficēšanās vilnim būtu sagaidāmi arī smagi saslimšanas gadījumi plašā sabiedrībā un kritiski daudz pacientu slimnīcās. Pavļuts pieļāva, ka daudz ticamāki ir scenāriji kaut kur pa vidu starp šīm galējībām.

Tikmēr Perevoščikovs uzsver, ka ir diezgan loģiski, ka Latvijā izstrādāti trīs scenāriji, nevis pieci, kā to ir izdarījis ESKC, jo ir maz ticams, ka piepildīsies scenārijs, ka atgriezīsimies pirmspandēmijas periodā un kovidam nebūs nekādas būtiskas ietekmes uz sabiedrības veselību. Tāpat, pēc Perevoščikova domām, ir apšaubāms smagākais ESKC izvirzītais scenārijs, ka pasauli pārsteigs pavisam jauns un agresīvs vīrusa paveids un būs jauna pandēmija.

"Maz ticams, ka atkal notiks tas, kas jau ir noticis pavisam nesen, kad parādījās vispār šis koronavīruss,

kaut kas jauns cilvēku populācijai tik īsā laika posmā – trīs gadu laikā. Tādējādi mums atliek šie trīs scenāriji atbilstoši jau bijušām epidemioloģiskajām situācijām."

Tāpat kā veselības ministrs, arī epidemiologs pieļauj, ka rudenī varētu piepildīties kaut kas līdzīgs trešajam scenārijam. Viņš stāsta, ka, iespējams, parādīsies kaut kas līdzīgs delta variantam, kā tas bija pērnā gada rudenī, kad ar Covid-19 saslimušo nebija tik daudz, taču bija noslogotas slimnīcas.

“Tobrīd stacionēto pacientu skaits bija ļoti liels un bija ārkārtīgi liela mirstība. Tas bija raksturīgs delta variantam. Ja notiks kaut kādas mutācijas vai izveidosies vīruss, līdzīgs delta variantam, tas ir tas trešais scenārijs.”

Savukārt otrais scenārijs paredz situāciju, kas saslimstības un mirstības ziņā būtu smagāka par šī gada sākumu, kad dominēja omikrona paveids, bet situācija nekļūtu tik smaga kā pagājušajā gada rudenī, kad dominēja delta variants. “Protams, varētu būt arī kaut kas pa vidu omikrona un delta variantam, kaut kas līdzīgs, teiksim, sākotnējam vīrusa variantam.” Perevoščikovs teic, ja piepildīsies scenāriji, ko Latvija ir izslēgusi, tad tas būs ārkārtas gadījums un būs nepieciešams nekavējoties reaģēt. Viņš apgalvo, ka Latvija vienu pandēmiju jau gandrīz ir pārdzīvojusi, tādēļ ir uzkrāta pieredze un ir zināms, kā rīkoties ārkārtas gadījumos.