Bailēs par savu nākotni Ziemelis esot piekritis sniegt nepatiesas liecības par Rimšēviča kukuļošanu, pretī saņemot atbrīvošanu no kriminālatbildības.
Prokurore Viorika Jirgena savukārt uzskata, ka Ziemelis tiesai melo un kukuļus ir devis. Viņasprāt, Ziemelis situāciju izmantojis, lai izbēgtu no atbildības un tagad grautu tiesas procesu.
Tiesai būs jāvērtē, kuras Ziemeļa liecības ir ticamākas – 2018. gadā izmeklētājiem sniegtās ar atzīšanos kukuļošanā vai arī tagad tiesas zālē teiktais, ka liecības izspiestas.
Prokurore gan uzsvērusi, ka vainas pierādīšanā balstīsies uz citiem pierādījumiem – iesaistīto sarunu ierakstiem.
Prokurore atklāja, ka ierakstītos dzirdamas tieši Martinsona un Rimšēviča sarunas.
Paralēli kukuļošanas lietai Rimšēvičs apsūdzēts ir arī par otra iespējamā kukuļdevēja, mirušā “Trasta komercbankas” akcionāra Igora Buimistera, liecību ietekmēšanu. Apsūdzības ieskatā Rimšēviča uzdevumā to ir darījis uzņēmējs Uģis Tabors. Piektdien tiesā tika nolasītas mirušā Buimistera liecības Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojas (KNAB) par kontaktiem ar Taboru.
“Es pajautāju U. Taboram, kas man būs jādara, un vai jāliecina tā, kā to tagad dara Viktors Ziemelis. Tabors pateica jā, arī apmēram tāpat kā Ziemelis, un visu, ko man vajadzēs uzrakstīt, viņš vēl saskaņos, jo vajadzēs uzrakstīt tā, lai no savu liecību maiņas krimināllietā pret I. Rimšēviču es neciestu. (..) Es pajautāju, vai būs kāda atlīdzība par to, ka es mainu savas liecības, uz ko U. Tabors atbildēja, ka “jā”,” teikts Buimistera liecībā.
Iespējamās liecinieku ietekmēšanas dēļ prokurore Jirgena iepriekš lūdza tiesu Rimšēvičam kā drošības līdzekli piemērot apcietinājumu, taču tiesa tam pamatu nesaskatīja un prokurores lūgumu noraidīja.