Labā ziņa ir tā, ka, lai arī izpausmes ir biedējošas, pacienti, kurus skāris šis sindroms, atlabst ātri.
„Mēness aptiekas” eksperte Inga Orleāne atbild uz sešiem biežākajiem jautājumiem par salauztas sirds sindromu
1. Kā stress izraisa salauztas sirds sindromu?
Emocionālais stress var paaugstināt stresa hormona, piemēram, kortizola, līmeni, kam ir liela nozīme stresa izraisītas sirds mazspējas gadījumā.
Šis stāvoklis biežāk rodas sievietēm pēc menopauzes. Tomēr tas skar arī jaunas sievietes, kā arī vīriešus. Cilvēkiem ar trauksmi vai depresiju arī ir paaugstināts risks. Sirds slimības joprojām ir vīriešu un sieviešu slepkava Nr. 1, tāpēc tās jāuztver nopietni.
Salauztas sirds sindroms ir līdzīgs sirdslēkmei, un, tāpat kā sirdslēkmes gadījumā, sāpes krūtīs ir visizplatītākais simptoms. Citi simptomi ir:
· samaņas zudums vai ģībonis,
· ātra vai neregulāra sirdsdarbība vai sirdsklauves.
Ja jūtat spējas vai pastāvīgas sāpes krūtīs, negaidiet, līdz ir par vēlu. Zvaniet neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai.
4. Kāda ir atšķirība starp salauztas sirds sindromu un sirdslēkmi?
Parasti cilvēkiem ar salauztas sirds sindromu nav koronāro artēriju slimības vai nosprostotas sirds artērijas. Ārsts novērtēs cēloni un noteiks atbilstošu ārstēšanu.
5. Kā ārstē salauztas sirds sindromu?
Ārstēšanai var būt nepieciešamas speciālas sirdszāles. Tās lietojot, sirds muskulis parasti ātri atjaunojas bez neatgriezeniskiem bojājumiem. Tomēr salauztas sirds sindroms var atkārtoties pēc cita stresa notikuma.
6. Kā var novērst salauztas sirds sindromu?
Sirdszāles var būt nepieciešamas, lai novērstu citu epizodi. Ir svarīgi arī kontrolēt emocionālo stresu.