Vēja elektrostaciju likumprojektu būs iespējams uzlabot galīgajā lasījumā, pauž Feldmans

Komentējot Latvijas Vēja enerģijas asociācijas iebildumus par "Likuma par atviegloto kārtību vēja elektrostaciju būvniecībai enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai" projektu, Feldmands skaidroja, ka sagaidītu, ka nozares vārdā priekšlikumus galīgajā lasījumā iesniegtu gan Ekonomikas ministrija, gan tie deputāti, kuri atbalstītu asociācijas nostāju.

Feldmans vērš uzmanību, ka likumprojekts ir saskaņots valdības līmenī un ka tam atbalstu ir paudusi arī liela daļa Saeimas deputātu ar mērķi mazināt birokrātiju elektrostaciju celtniecībā. Vaicāts, ka asociācija tieši pretēji saskata elektrostaciju celtniecības procesa paildzināšanas risku, politiķis pauda cerību, ka, ja jau valdības līmenī ir bijusi "daudzu acu" uzraudzība, tad vajadzētu būt mazākai iespējai pieļaut kļūdas likumprojekta izstrādē.

Ja tomēr, asociācijas ieskatā, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un valdība neesot rīkojusies atbilstoši, tad EM un deputātiem, kuri atbalsta nozares nostāju, ir iespēja iesniegt attiecīgus priekšlikumus likumprojekta uzlabošanai, skaidroja politiķis.

Feldmans uzsvēra, ka Tautsaimniecības komisija esot ļoti demokrātiska dažādu ierosinājumu vērtēšanā un ka Saeimai ir pieredze skatīt likumprojektus ar vairākiem simtiem priekšlikumu.

Politiķis uzsvēra, ka jāpieņem regulējums, lai sniegtu plašākas iespējas celt vēja elektrostacijas, kas arī ir valsts drošības jautājums par nodrošinājumu ar nepieciešamo elektroenerģiju. Feldmans arī akcentēja, ka svarīgi jaunajā regulējumā nepieļaut "shēmošanas iespējas", kādas pieredzētas elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes jeb OIK sistēmā.

Kā ziņots, Latvijas Vēja enerģijas asociācija paudusi iebildumus pret Saeimā konceptuāli atbalstīto likumprojektu, kas paredz atvieglot vēja elektrostaciju būvniecību, informēja asociācijas pārstāvji.

Asociācijas pārstāvji norādīja, ka likumprojektā nav ņemti vērā nozares iepriekš izteiktie brīdinājumi un ierosinājumi, tādējādi likumprojekts ne vien nepalīdzēs sasniegt izvirzītos enerģētiskās drošības mērķus, bet arī apdraudēs nozares reputāciju un darbību ilgtermiņā.

Kā skaidroja Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs, ja likums tiks pieņemts pašreizējā versijā, pretēji uzstādījumam "veicināt enerģētisko drošību un neatkarību jau pārskatāmā nākotnē", tas patiesībā radīs pretēju efektu - attālinās Latviju no enerģētiskās neatkarības, jo radīs virkni problēmu, kavējot nozares attīstību un paildzinot laiku, kādā projekti būs spējīgi sākt elektroenerģijas ražošanu.

Tāpat asociācija saistībā ar topošo likumu saskata būtiskus korupcijas riskus, norādot, ka likumprojekts ir sasteigts, nekvalitatīvs un tajā nav ņemts vērā nozares viedoklis, tādēļ asociācija kategoriski iestājas pret šādas sistēmas virzīšanu tālāk, aicinādama tajā veikt būtiskas izmaiņas.

Vēja enerģijas asociācijas ieskatā, virzītais likumprojekts nepaātrinās vēja parku izbūvi, jo, lai arī vairāki punkti norāda uz šķietamu procesa saīsināšanu, patiesībā darbības tiek samainītas vietām un rada tiesvedības riskus, kopumā procesu tikai pagarinot. Piemēram, pilns ietekmes uz vidi novērtējums (IVN) tiks aizstāts ar sākotnējo novērtējumu, tomēr vides aizsardzības prasību izpildei tehniskie noteikumi var tikt papildināti ar papildu veicamajām darbībām. Ja sākotnējais novērtējums būs negatīvs, būs jāuzsāk jauns process - pilna IVN procedūra, līdz ar to kopējais patērētais laiks, salīdzinot ar esošo kārtību, pieaugs.

Gadījumos, kuros sākotnējais novērtējums būs pozitīvs, tas balstīsies uz divu jomu sertificētu ekspertu atzinumiem un dažu ierēdņu lēmumiem, iepretim pastāvošajai praksei ar vairāku jomu ekspertu un Vides pārraudzības valsts biroja izvērtējumiem. Tas var vairot korupcijas un lēmumu politizācijas riskus, mazinot energouzņēmumu interesi veikt investīcijas vēju parku attīstīšanā un izbūvē Latvijā, un kopumā ir pretrunā ar publiski pausto likumprojekta mērķi, uzsvēra asociācijas pārstāvji.

Tāpat Vēja enerģijas asociācija uzskata, ka likumprojektā saskatāmas būtiskas pretrunas attiecībā uz vēja parku būvniecībai atvēlētajām teritorijām. Tiek ignorēta dabas vērtību saglabāšana un pieļauta būvniecība mikroliegumos, kompensējošo pasākumu noteikšanu nododot Ministru kabineta ziņā, kas nav kompetentākā institūcija dabas jautājumu lēmumu pieņemšanā. Tajā pašā laikā likumprojekts paredz divu kilometru aizlieguma buferjoslu ap noteiktām teritorijām, samazinot vēja parkiem pieejamo platību par 65% un veicinot situāciju, kad vēja parki tiek izkliedēti pa vienam vai nelielās grupās, kopumā aptverot daudz plašākas teritorijas.

Likumprojektā vēja parku izbūves intereses tiek nostādītas augstāk par indivīdu īpašuma tiesībām, jo nacionālo interešu objekta statuss apvienojumā ar Enerģētikas likuma normām sniedz iespēju vēja parku būvniecību veikt bez saskaņojuma ar zemju īpašniekiem, par to paziņojot tikai informēšanas kārtībā. Šāda pieeja var saasināt vēja projektu attīstītāju un vietējo kopienu attiecības, kā rezultātā ciestu nozares reputācija un tiktu radīti augsti tiesvedības riski. Tas var atturēt projektu finansējumu piešķiršanu vai sadārdzināt to, bet kapitāla pieejamība un cena ir kritisks faktors vēja parku izbūvē, pauda asociācija.

Nozares pārstāvji vērš uzmanību, ka likumprojektā noteiktā atļauju saņemšanas kārtība ir ačgārna un paredz atbalstu komersantiem, kuri ir izmantojuši likumdošanas vēsturiskās nepilnības un rezervējuši pārvades tīkla jaudas, taču vairāku gadu garumā nav spēruši nekādus praktiskus soļus ceļā uz faktisku vēja elektrostaciju būvniecību.

Kopumā vēja nozares pārstāvji vērtē, ka likumprojektam nebūs prognozētās ietekmes Latvijas enerģētiskās neatkarības veicināšanā, jo tas izstrādāts vidējas jaudas vēja parkiem (50-100 megavati) un paredz atvieglotu kārtību projektiem ar noteiktiem apjoma kritērijiem, kuriem nekvalificējas lielākā daļa nozares pārstāvju (piemēram, pat tādi kā AS "Latvenergo"). Nepamatotie un neefektīvie noteikumi ievērojami sašaurina pretendentu loku, un pietiekamas jaudas vēja parki netaps tik ātri, kā tas tiek sagaidīts.

Jau ziņots, likumprojekta mērķis ir enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšana, kas vienlaikus sekmēs arī intensīvi pieaugošo energoresursu izmaksu ietekmes samazinājumu.