Kas notiks ar Sibīriju 2500. gadā?

Lielu daļu tundras augsnes klāj mūžīgais sasalums, kam kūstot atmosfērā izdalās milzīgs daudzums siltumnīcefekta gāzu.

Vācu ekologs un mežu eksperts Stefans Kruzs vietnei “Live Science” sacīja, ka tundras vietā varētu veidoties meži, tomēr šādas unikālas ekosistēmas izmaiņas nozīmē lielu zaudējumu bioloģiskās daudzveidības izpratnē, turklāt negatīvi ietekmē arī arktisko reģionu klimatu.

Globālās sasilšanas sekas visvairāk redzamas tieši pēdējo desmitgažu ietvaros, kad šajos arktiskajos reģionos sasilšana norit divreiz straujāk nekā citviet pasaulē.

Laikā no 1960. līdz 2019. gadam gaisa temperatūra aiz ziemeļu polārā loka ir pacēlusies par 4 grādiem pēc Celsija skalas, kā rezultātā kūst ledus un sniega sega.

Kruzs kopā ar kolēģi, vācu biologu Ulriki Hercšuhu ir radījuši datora simulāciju, kas uzrāda aptuveni 4000 km garo Sibīrijas tundras zonu un tajā notiekošo, ņemot vērā potenciālo meža koku augšanas ātrumu, to sēklu izplatību, potenciālo jauno augu sugu izplešanos tundras teritorijās atkarībā no iespējamās gaisa temperatūras un vasaras sezonas ilguma.

Taču pat situācijā, kurā līdz 2100. gadam siltumnīcefekta gāzu emisijas ir samazinātas līdz apaļai nullei un globālā gaisa temperatūra pieaug ne vairāk kā 2 Celsija grādus, salīdzinot ar pirmsindustriālo laikmetu, tundras teritorijas 2500. gadā saglabātos vien 32% apmērā.

Veiktā simulācija gan nenorāda to, kas šādās situācijās notiks ar tundras savvaļas dzīvniekiem, piemēram, ziemeļbriežiem, tomēr potenciālā jauno koku augšana un tundras teritoriju fragmentācija nevēsta neko labu šo sugu vairošanās un izdzīvošanas ziņā.

Nav arī zināms, kā draudošās pārmaiņas ekosistēmā ietekmēs ziemeļbriežu migrācijas paradumus, turklāt globālā sasilšana ietekmēs arī Sibīrijas pirmiedzīvotāju ikdienu, kuri lielākoties ir savvaļas dzīvnieku medītāji.

Šo pārmaiņu bīstamība slēpjas faktā, ka koki absorbē daudz lielāku daudzumu siltuma nekā kailās tundras, padarot reģionu aiz polārā loka “karstāku” un potenciāli atkausējot ledājos mītošos mikrobus un vīrusus, kas tur mituši tūkstošiem gadu.

Zinātnieki ir strikti attiecībā uz fosilā kurināmā ierobežošanu globāli, kā arī iesaka plānot, kā aizsargāt šīs trauslās, nīkstošās dabas zonas jau šodien.