Vairākus gadus pirms Stīvs Džobss nodemonstrēja pašu pirmo Apple iPhone, teju ikviens jaunietis civilizētajā pasaulē sapņoja par kādu citu Apple produktu – mūzikas atskaņotāju iPod. Uz tolaik pierasto kasešu «pleijeru» fona 2001. gada oktobrī prezentētais iPod bija ne vien kompakts, bet arī dāvāja tolaik prātu reibinošu iespēju ierakstīt atmiņā tūkstoš dziesmu un ar vienu uzlādi klausīties tās 10 stundas no vietas. Par kasešu vai CD līdznēsāšanu varēja aizmirst.
Džobsa vīzija būtībā piepildījās un nākamajā desmitgadē viedtelefoni būtībā «aprija» specializētos mūzikas atskaņotājus, gluži tāpat kā amatieru fotokameras. Šodien tikai paši zvērinātākie melomāni izmanto pārnēsājamu «pleijeri», no kura var izdabūt augstvērtīgāku skanējumu nekā no straumēšanas servisiem telefonā. Ņemot vērā pieprasījuma krišanos, gaužām loģisks izklausījās Apple maijā izplatītais paziņojums, ka iPod ražošana tiek izbeigta. Patiesībā pat jāpabrīnās, ka tā turpinājās vēl tik ilgi. Ar šo paziņojumu tiek aizvērta kārtējā ikoniskā produkta pastāvēšanas vēstures grāmata, un tas visai uzskatāmi parāda, cik dinamiskā pasaulē dzīvojam. 20 gados viens produkts no revolucionāra izgudrojuma izaudzis par preci, bez kura dzīvi grūti iedomāties, lai vēl pēc dažiem gadiem kļūtu nevienam nevajadzīgs. Varbūt ne gluži nevienam, jo kolekcionāri šobrīd steidz interneta izsoļu vietās iepirkt kādu no piecu sēriju – Classic, Mini, Nano, Shuffle vai Touch - «aipodiem» pat par vairākiem tūkstošiem eiro gabalā.
:format(webp)/nginx/o/2020/10/29/13443001t1h5aa9.jpg)
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)