Krievijas ārvalstu aģentu likums pārkāpj Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, secina ECT

Ārvalstu aģentu likums Krievijā tika pieņemts 2012.gadā, piešķirot varasiestādēm tiesības atzīt nevalstiskās organizācijas un mediju organizācijas par ārvalstu aģentiem.

Organizācijām, kas atzītas par ārvalstu aģentiem, tas jānorāda visos dokumentos un jāpakļaujas rūpīgām pārbaudēm no varasiestāžu puses. Tiek pārbaudīts to finansējums un darbinieki. Rezultātā daudzas nevalstiskās organizācijas pārtrauca darbu Krievijā, apgalvojot, ka šie nosacījumi pārāk sarežģī darbu.

Laika gaitā šis likums ticis paplašināts, atļaujot par ārvalstu aģentiem atzīt arī žurnālistus, blogerus un privātpersonas, kas saņem kaut kādu materiālu vai finansiālu atbalstu no ārvalstīm vai organizācijām, kas jau ir atzītas par ārvalstu aģentiem.

Krievija ir parakstījusi Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, bet martā Eiropas Padome izslēdza Krieviju no kontinenta lielākās cilvēktiesību aizstāvības institūcijas, sperot bezprecedenta soli saistībā ar Krievijas sākto karu pret Ukrainu. Līdz ar to Krievija septembrī pārstās būt Eiropas Cilvēktiesību konvencijas līgumslēdzēja puse.

Tas nozīmē, ka Krievijas pilsoņi vairs nevarēs iesniegt lietas par valdības īstenotajiem tiesību pārkāpumiem Eiropas Cilvēktiesību tiesā, kas otrdien pieņēma spriedumu par ārvalstu aģentu likumu.

Eiropas Cilvēktiesību tiesā ierosinātā lieta saistīta ar soda pasākumiem pret 73 nevalstiskajām organizācijām, kas strādā ar cilvēktiesību, vides, izglītības un citiem jautājumiem. Šīs organizācijas iesniedza sūdzības tiesā no 2013.gada līdz 2018.gadam.

Organizācijas sūdzējās par stingriem auditiem un birokrātiskām prasībām un ierobežojumiem publiskiem pasākumiem un citām aktivitātēm, kas sekoja pēc iekļaušanas "ārvalstu aģentu" sarakstā, kā arī par lielajām sodanaudām.

Organizācijas apgalvoja, ka tādējādi pārkāptas to tiesības uz vārda brīvību un pulcēšanās brīvību, ko garantē Eiropas Cilvēktiesību konvencija, un tās pakļautas diskriminācijai.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa atbalstīja sūdzību iesniedzējus, norādot, ka iejaukšanās organizāciju tiesībās nebija nedz noteikta likumā, nedz nepieciešama demokrātiskā sabiedrībā.

Tiesa lika Krievijas valstij izmaksāt organizācijā kompensācijās kopumā 1,02 miljonus eiro, kā arī 119 000 eiro par tiesas izmaksām un izdevumiem.