Teju 93% no visas iegūtās kūdras Latvijā tiek eksportēts. Tikai maza daļa tiek atstāta izmantošanai pašmāju vajadzībām. Kamēr nav noteikts, cik liels ir kopējais kūdras apjoms Latvijā, precīzi pateikt, cik daudz kūdras iegūt un eksportēt gadu no gada, nav iespējams. Vai pienāks brīdis, kad kūdras ieguve Latvijā pārsniegs tās spēju atjaunoties? Otrajā rakstā no sērijas par kūdras biznesu Latvijā TVNET aplūko kūdras ekonomisko nozīmi un iespējamos nākotnes plānus nozīmes mazināšanai.
Kūdra kopumā aizņem vien aptuveni 3% no visas zemeslodes, taču tajā pašā laikā glabā teju divreiz vairāk CO2 izmešu nekā visi pasaules koki, liecina Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programmas publicētās aplēses. Tādējādi neapdomīga rīcība ar kūdru vai tās pārlieku liela izmantošana var novest pie negatīvām sekām saistībā ar klimata pārmaiņām.
Kūdra tiek uzskatīts par lēni atjaunīgo dabas resursu, jo vidēji gada laikā kūdras apjoms palielinās par vienu milimetru. Saskaņā ar jaunākajiem pētījumiem, Latvijā kūdra uzkrājas par trīs līdz četriem milimetriem gadā. Pēdējie Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) apkopotie dati liecina, ka 2020.gadā Latvijā kopumā iegūts aptuveni 1,1 miljons tonnu kūdras.
Kā norāda Latvijas universitātes profesors Normunds Stivriņš, nav pamata bažām, ka Latvijā kūdru varētu iegūt lielākos apjomos, nekā tā ir spējīga atjaunoties.
“Latvijā ir pietiekami liels mitrums, lai kūdra varētu atjaunoties, turklāt kūdras ieguve notiek procentuāli mazākajā daļā Latvijas purvu,” atklāja profesors. Lai gan kūdra tiešām ir lēni atjaunīgs dabas resurss, Latvijā tas ir pieejams pietiekamos daudzumos un mums vajadzētu izmantot pieejamos dabas resursus, uzskata profesors.