14,5% no 2020.gadā no pasaulē eksportētās kūdras nākusi no Latvijas. Tas Latviju padara par lielāko kūdras eksportētāju Baltijā un otro lielāko pasaulē. Latviju apsteidz vien Kanāda, no kuras nācis teju 28% kūdras no kopējā eksporta. Arī pārējās Baltijas valstis tālu neatpaliek. Igaunija ierindojas godpilnajā piektajā vietā, kamēr Lietuva – sestajā. Kūdra ir nozīmīgs elements visu trīs Baltijas valstu ekonomikās, tomēr, kā skaidrots iepriekšējos rakstos, – tai nav ilgtspējas. Kā Lietuva un Igaunija pieiet kūdras politikai? Pēdējā rakstā no sērijas par kūdras biznesu TVNET aplūko, kā to regulē mūsu kaimiņvalstīs un kādas ir biznesa ilgtspējības perspektīvas.
Latvija nav vienīgā Baltijas valsts, kurā atrodamas lielas kūdras atradnes. Igaunijas pieeja kūdras politikai ir nedaudz atšķirīga. Jau 1995.gadā Igaunija pieņēma salīdzinoši unikālu likumu, kas nosaka kopējās kūdras ieguves kvotas valstī. Igaunijā katrai pašvaldībai tiek noteikts konkrēts limits, cik tajā drīkst iegūt kūdru, lai neviens reģions nepaliek apdalīts. Līdz šim gan nevienu gadu kvotas Igaunijā nav izdevies aizpildīt.
Vienlaikus Lietuvā kūdras ieguve notiek mazākos apjomos nekā pārējās Baltijas valstīs, taču tajā pašā laikā Lietuvā pieejamo kūdras apjomi ir labāk apzināti. Pēc pēdējiem 2017.gada datiem kūdra aizņem aptuveni 9,9% Lietuvas teritorijas un kopējais izpētītās kūdras apjoms ir vairāk nekā 1,1 miljardi tonnu.
Igaunijas centieni saglābt dabu
Igaunijā pieejamas daudz nesenākas aplēses par kopējiem pieejamās kūdras apjomiem valstī – ap 2,37 miljardi tonnu. Tas to padara par vienu no kūdras bagātākajām valstīm pasaulē. Kopumā aprēķināts, ka kūdra aizņem aptuveni 20% Igaunijas teritoriju. Tas ir par 5-10% vairāk nekā Latvijā. Vienlaikus Igaunijā kūdras apjomi pieaug salīdzinoši līdzīgi kā Latvijā, no 0,9 līdz aptuveni 1,42 tonnām gadā (2005.gada aprēķini).