Latvijas mežos turpinās egļu astoņzobu mizgrauža (Ips typographus) aktivitāte, un tā aktivitāte visvairāk novērota Sēlijā un Vidzemē, portālu TVNET informēja Valsts meža dienesta (VMD) pārstāve Iveta Pavziniuka.
VMD: Egļu astoņzobu mizgrauzis visvairāk novērots Sēlijā un Vidzemē
Kā atgādina VMD pārstāve, Šis kukainis uzskatāms par visagresīvāko un bīstamāko egļu audžu kaitēkli ne tikai Latvijā, bet visā Eirāzijā, tas var invadēt ne tikai novājinātas egles, bet arī pilnīgi veselus kokus.
Pēc Latvijas Valsts mežzinātnes institūta ”Silava” monitoringa datiem lielākā egļu astoņzobu mizgraužu lidošanas intensitāte šā gada maija mēnesī novērota Sēlijā un Vidzemē, īpaši izceļot Cēsu, Madonas, Gulbenes un Jēkabpils apkārtni, kur savairošanās risks novērtēts kā augsts. Līdz šim maza lidošanas intensitāte un līdz ar to mazs risks ir bijis Kurzemē un Daugavpils apkārtnē, pārējā Latvijas teritorijā saglabājas vidējs mizgrauža invāzijas riska līmenis. VMD pārstāve uzsver, ka monitorings tiek veikts novērojumu punktos un neatspoguļo katra meža īpašuma stāvokli, bet dod novērtējumu lielākai teritorijai.
VMD aicina meža īpašniekus, kuru īpašumā ir egļu audzes, regulāri apsekot un novērot to sanitāro stāvokli.
VMD vecākais eksperts Oskars Zaļkalns atgādina, ka ir nepieciešams ievērot noteiktus meža sanitāros pasākumus.
Laika posmā no 1. aprīļa līdz 1. septembrim meža īpašniekiem nevajadzētu veikt kopšanas cirtes un sanitārās izlases cirtes egļu audzēs, kas ir vecākas par 50 gadiem vai kuru koku vidējais caurmērs ir lielāks par 16 centimetriem, jo ciršanas atliekas (zari, skujas un skaidas) izdala terpēnus, kas pievilina kukaiņus un veicina kukaiņu savairošanos.
Izņēmumi pieļaujami vien tajos gadījumos, kad egļu audzes ir kompaktas, izolētas un atrodas ne tuvāk par 100 metriem no citām pieaugušām egļu audzēm. Šādas audzes atļauts cirst kailcirtē, nocērtot vienā paņēmienā visu mežaudzi, ja tā atbilst kritērijiem, lai izpildītu cirti pēc VMD sanitārā atzinumam. Citos gadījumos ciršanu būtu vēlams atlikt uz septembri. Sausie koki risku mežaudzei nerada, taču darbības, kas saistītas ar to izvākšanu, var veicināt mizgraužu piesaisti audzēm, kurās šos kokus izvāc. Pieļaujama būtu darbība, ja tā notiek lapu koku audzēs, kur sastopamas vien atsevišķas egles, un skuju koku audzes ir ne tuvāk par 100 metriem.
Ja meža īpašniekiem rodas kādi jautājumi par egļu astoņzobu mizgrauža izplatības ierobežošanas pasākumiem, VMD aicina sazināties ar dienesta Meža un vides aizsardzības daļas vecākajiem ekspertiem:
- • Oskars Zaļkalns – tālrunis: 26188968; e-pasts: oskars.zalkalns@vmd.gov.lv
- • Vasilijs Kolačs – tālrunis: 29441040; e-pasts: vasilijs.kolacs@vmd.gov.lv
Valsts meža dienests ir vadošā iestāde meža ilgtspējai. Dienests uzrauga meža apsaimniekošanu un izmantošanu, medības reglamentējošo normatīvo aktu prasību ievērošanu, kā arī īsteno meža ugunsapsardzību un uzkrāj informāciju par mežu un tajā notikušo mežsaimniecisko darbību. Tā ir zemkopības ministra padotībā esoša valsts pārvaldes iestāde.