Svarīgi valstij piedāvāt vienotu atbalstu mājsaimniecībām, uzsver Čakša

Krievijas sāktā kara pret Ukrainu dēļ pašlaik visā pasaulē, tostarp Latvijā, ir vērojama strauja inflācija, tostarp augot gan energoresursu, gan pārtikas cenām. Šādos apstākļos arī Latvijas valdība domā par mehānismiem, kā kompensēt straujo cenu kāpumu, tostarp tiek uzsvērts, ka īpaši nepieciešams mērķēts atbalsts sabiedrības nabadzīgākajai un sociāli vismazāk aizsargātajai daļai.

Kopumā deputāte atbalsta Labklājības ministrijas (LM) piedāvājumu, kas paredz iedzīvotājiem kompensēt pusi no siltumenerģijas, elektrības un dabasgāzes tarifu pieauguma. Kā uzskata Čakša, ir svarīgi, lai valsts gan sniegtu atbalstu cilvēkiem, gan iedzīvotājiem tiktu veidota motivācija pārskatīt savus ieradumus par resursu patēriņu.

Pēc Čakšas vārdiem, arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā deputāti daudz runā par resursu patēriņu un to, kā krīze liek savus ieradumus pārskatīt.

Atbalsta mehānismi būtu īpaši svarīgi tām sabiedrības grupām, kam ir fiksēti ienākumi - gan senioriem, gan arī daudzu profesiju pārstāvjiem, kuri nevarēs atļauties norēķināties par siltumenerģiju, elektrību un dabasgāzi cenu sadārdzinājuma dēļ, norādīja politiķe.

Runājot par izmaksām, kas valstij būs jāsedz, ja LM iesniegtais atbalsta mehānisms stātos spēkā, Čakša uzsvēra, ka

ir jāsaprot, ka valsts prioritāte ir cilvēki.

Ja krīze neatkāpsies, valstij būs jādomā par atbalstu, kā palīdzēt visām cilvēku grupām, kuras no tās cieš visvairāk. "Tas vairs nav stāsts tikai par summu, bet par to, kā tiešām šo krīzi pārvarēt," izteicās politiķe.

Jau ziņots, ka nākamajā apkures sezonā Latvijas valsts iedzīvotājiem varētu kompensēt pusi no siltumenerģijas, elektrības un dabasgāzes tarifu pieauguma, paredz LM izstrādātais un saskaņošanai iesniegtais informatīvā ziņojuma projekts.

Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas aplēsēm elektroenerģijai, dabasgāzei, siltumenerģijai un cietajam kurināmajam kopā 2022.gadā cenas Latvijā varētu pieaugt par aptuveni 39%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni ietekmēs par 3,8 procentpunktiem, savukārt degvielas cenu kāpums kopumā 2022.gadā varētu būt 40%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni ietekmētu par 2,7 procentpunktiem.

LM aplēses liecina, ka dabasgāzes cena mājsaimniecībām nākamajā apkures sezonā varētu būt apmēram 140 eiro par megavatstundu. Attiecīgi paredzēts, ja dabasgāzes patēriņš gazificētajā objektā mēnesī ir no 221 kilovatstundas (21 kubikmetra) līdz 5269 kilovatstundām (500 kubikmetriem), tad valsts kompensēs 50% no izmaksu pieauguma - 35 eiro par megavatstundu.

Savukārt, ja ja dabasgāzes patēriņš gazificētajā objektā mēnesī pārsniedz 5269 kilovatstundas (500 kubikmetrus), valsts kompensēs 75% no pirmajai grupai noteiktā atbalsta, proti, 75% no 35 eiro par megavatstundu jeb 26 eiro par megavatstundu.

LM prognozē, ka vidējais siltumenerģijas tarifs mājsaimniecībām nākamajā apkures sezonā varētu būtu 150 eiro par megavatstundu robežās.

Līdz ar to kompensācijas apmērs siltumenerģijas izmaksu pieauguma segšanai varētu tikt noteikts 50% apmērā no starpības starp nākamās apkures sezonas siltumenerģijas tarifu un iepriekšējā apkure sezonā noteikto siltumenerģijas tarifa mediānu, kura ir 68 eiro par megavatstundu.

Kopējās izmaksas piedāvātajiem atbalsta pasākumiem varētu būt no 450 līdz 468 miljoniem eiro, izriet no ziņojuma projekta.