Pacientu un mediķu organizācijas ar partijām izstrādās veselības nozares memorandu

Pēc LĀB prezidentes Ilzes Aizsilnieces paustā, memoranda mērķis ir panākt politiķu attieksmes maiņu pret veselības nozari, kuras loma 21.gadsimtā tikai pieaugusi un turpina palielināties. Tā ir valsts un tautas pastāvēšanas un labklājības pamatā, tāpēc visas attīstītās valstis šai nozarei atvēl arvien lielākus valsts budžeta līdzekļus. Līdz ar to, lai "jau 2035.gadā Latviju nevarētu uzskatīt par izmirstošu valsti, politiķiem beidzot ir jāieklausās pacientos un mediķos, mums kopīgi ir jādomā par veselības ekonomiku un investīcijām cilvēku veselībā," uzsvēra Aizsilniece.

Lai līdz 14.Saeimas vēlēšanām izstrādātu un parakstīt kopīgu memorandu par nākamajos četros gados darāmo Latvijas veselības aprūpes nozares sakārtošanā un attīstībā, trešdien, 15.jūnijā, pacientu un mediķu profesionālās organizācijas tikās ar politisko partiju pārstāvjiem. Diskusijā visas puses izklāstīja savu redzējumu par aktuālo situāciju veselības aprūpes nozarē un nepieciešamajiem soļiem situācijas uzlabošanai.

Pasākumā pacientu vārdā uzstājās Latvijas Onkoloģijas pacientu organizāciju apvienības "Onkoalianse" dibinātāja un valdes priekšsēdētāja Olga Valciņa, Latvijas Pacientu organizāciju tīkla koordinatore Baiba Ziemele, kā arī AGIHAS biedrības valdes priekšsēdētājs Andris Veiķenieks. Savukārt veselības aprūpē strādājošos pārstāvēja Aizsilniece, Latvijas Māsu asociācijas prezidente Dita Raiska, Latvijas Republikas Neatliekamās medicīnas asociācijas prezidente Sarmīte Villere, Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes loceklis Jānis Vētra un Latvijas ambulatorā dienesta ārsta palīgu profesionālā biedrības valdes priekšsēdētājs Juris Raudovs.

Tāpat pasākumā tika aicinātas piedalīties visas partijas un to apvienības, kas līdz šim pieteikušas savu gatavību startēt 14. Saeimas vēlēšanās, bet uz tikšanos ieradās Ilze Ortveina (Latvijas Reģionu apvienība), Vladislava Marāne ("Attīstībai/Par!"), Edgars Labsvīrs ("Progresīvie"), Jānis Krišāns ("Saskaņa"), Vladimirs Keidāns ("Latvija pirmajā vietā"), Andris Skride ("Izaugsme") un Sandis Ģirģens ("Republika").

Diskusiju ievadīja LDDK Finanšu un nodokļu eksperta Jāņa Hermaņa prezentācija par Latvijas veselības aprūpes nozares finansējumu, pacientu līdzmaksājumu apjomu, kā arī cilvēkresursu un dzīvildzes jautājumiem, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības (ES) valstīm.

Jaunākie "Eurostat" dati liecina, ka, neraugoties uz to, ka Latvijā veselības aprūpes finansējums ir palielinājies vairākus gadus pēc kārtas, tas joprojām ir zemākais starp ES valstīm. Valdības tēriņi veselībai dažu gadu laikā palielinājies no aptuveni 9% līdz 11%, tomēr arī šis rādītājs ir zemākais starp ES valstīm, jo vidējais ir aptuveni 15%.

Savukārt pacientu līdzmaksājumu daļa ir 35,6%, kas joprojām ir otrs augstākais rādītājs starp ES valstīm.

Saskaņā ar "Latvia: Country Health Profile 2021", European Observatory on Health Systems and Policies Latvijā trūkst gan ārstu, gan māsu, kas norāda uz lielo mediķu pārslodzi salīdzinājumā ar citām valstīm.

Diskusijā tika meklētas atbildes par to, kāpēc veselības aprūpe Latvijā joprojām nav pietiekami finansēta, kāpēc Latvijas politiķi neatzīst veselības aprūpes svarīgo lomu valsts ekonomikas stiprināšanā un valsts drošības veicināšanā, kā kopīgi risināt samilzušās problēmas veselības aprūpē, kā arī kādi būtu pirmie trīs pasākumi, ko katra politiskā partija vai apvienība apņemas paveikt, ja tiks ievēlēta nākamajā Saeimā un nonāks valdībā.