Pēc Saeimas vēlēšanām Levits sola nominēt premjeru ar saprātīgu rīcībpolitiku Latvijas drošības panākšanai

Šodien tradicionālajā uzrunā Saeimas pavasara sesijas noslēgumā Valsts prezidents uzsvēra, ka nākamās Saeimas politisko lēmumu fonā būs Krievijas draudi Rietumiem, demokrātiskās pasaules atteikšanās no Krievijas energoresursiem un ar to saistītā inflācija, kas sāpīgi skars iedzīvotājus un uzņēmumus - šīs lietas arī noteiks valsts prioritātes, uzsvēra Valsts prezidents.

Levits runā uzsvēra trīs jomas, kas ir saistītas ar valsts drošību - valsts aizsardzība un iekšējā drošība, kas ietver arī sabiedrības integrācijas problēmjautājumus, enerģētikas krīze un ar to saistītā valsts atbalsta politika iedzīvotājiem un valsts pārvaldības sistēmas uzlabošana, lai labāk varētu pārvaldīt savus resursus un reaģēt uz krīzēm.

14.Saeimas vēlēšanas notiks oktobra pirmajā dienā.

Prezidents aicināja katru partiju savās programmās piedāvāt konkrētus risinājumus šajos trīs virzienos. Tāpat politiķis aicināja vēlētājus, lemjot, par kuru partiju 1.oktobrī balsot, vērtēt, vai partija piedāvā šīm jomām jēdzīgus risinājumus.

Levits arīdzan sēdē sacīja, ka Latvijas iekšējās drošības dienestiem turpmākajos gados ir jāsasniedz Nacionālo bruņoto spēku (NBS) līmenis, bet arī aizsardzības jomā nākamajai Saeimai būs jāvērtē finansējuma pietiekamība.

Valsts drošība nav tikai bruņoto spēku atbildība, tādēļ īpaša uzmanība turpmāk jāpievērš iekšējai drošībai, jo tā ilgu laiku ir bijusi atstāta novārtā, akcentēja Valsts prezidents.

"Iekšējai drošībai tādēļ turpmākajos gados (..) jābūt prioritātei arī valsts budžetā, jo iekšējās drošības dienestiem turpmākajos gados "jāpievelkas" līdz mūsu Nacionālo bruņoto spēku jau sasniegtajam līmenim," uzsvēra Levits.

Valsts augstākā amatpersona norādīja uz vairākām problēmām - ka valsts robeža vēl nav pietiekoši nostiprināta un ka Iekšlietu ministrijas struktūrām trūkst moderna aprīkojuma un atbilstošas infrastruktūras.

"Un ne mazāk svarīgi - profesionāli labi izglītots personāls," pauda Levits.

Aizsardzības jomā Valsts prezidents redz nepieciešamību palielināt NBS skaitlisko sastāvu un attīstīt kaujasspējas. Aizsardzības budžets palielināts līdz 2,5% no iekšzemes kopprodukta, tomēr nākamajai Saeimai būtu vēlreiz jāraugās, vai tas ir pietiekami un vai šis procents būtu vēl jāpalielina, pauda Levits.

Viņš norādīja, ka blakus mūsu NBS nozīmīga ir NATO sabiedroto klātbūtne un arī šajā jomā nepieciešams resursu palielinājums.

"NATO klātbūtnei Latvijā un visā Baltijas reģionā ir jābūt pienācīgi iezīmētai jaunajā NATO aizsardzības koncepcijā, kas tiks pieņemta pēc divām nedēļām Madridē. Latvija samitā kopā ar citām austrumu flanga valstīm stingri pastāvēs uz pietiekamu NATO spēku klātbūtni visās austrumu flanga valstīs," uzsvēra Valsts prezidents.