/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)
:format(webp)/nginx/o/2021/09/09/14056802t1h7348.jpg)
Parīzes Eifeļa tornis jau kopš seniem laikiem ir iekarojis iemīlējušos cilvēku sirdis. Interesanti, ka aptaujā par romantiskāko vietu pasaulē visvairāk cilvēku nobalsoja tieši par šo metāla konstrukciju. Kāpēc tas tik ļoti simbolizējas ar mīlestību un visam, kas saistāms ar Eifeli, mēs piešķiram romantiku? Izrādās, ir kāds stāsts, kas varētu atbildēt uz šo jautājumu: kāpēc tā laika "negribētais, briesmīgais tornis", ko bija jānojauc pēc 20 gadiem, šodien dzīvo kā mīlestības simbols?
Eifeļa tornis Parīzes ainavā ir tik ļoti iesakņojies mūsu prātos kā pilsētas simbols, ka mēs to uzskatām jau par pašsaprotamu. It kā Parīze būtu piedzimusi vienā dienā ar Eifeli. Tas bija tur pirms mūsu dzimšanas, un, lai gan tas šķiet ļoti moderns, salīdzinot, teiksim, ar Ēģiptes piramīdām, gandrīz šķiet, ka tas tur ir bijis jau mūžīgi mūžos.
Tagad šķiet neticami, ka reiz Gustava Eifeļa (Gustave Eiffel) “briesmīgais, bezjēdzīgais” tornis", kas tika būvēts 1889. gada Pasaules izstādes Parīzes ekspozīcijai, bija paredzēts nojaukšanai pēc 20 gadiem. Ka šis tornis, kas ir miljoniem tūristu galamērķis, varēja arī netapt un nebūt...