"Tikai izņēmuma kārtā ir pieļaujams prasīt svešvalodas". Levits aicina Saeimu veikt izmaiņas Darba likumā

Valsts pirmā amatpersona uzsvēra, ka mums ir sava valsts valoda, kurai jābūt pietiekošai visās dzīves un darba situācijās. Prezidenta ieskatā, darba devējiem ir jāsaprot, ka Latvija ir nacionāla Eiropas valsts ar kopēju valsts valodu.

"Tikai izņēmuma kārtā ir pieļaujams prasīt svešvalodas zināšanas tādās darbavietās, kur tas objektīvi ir nepieciešams,

piemēram, ja pamatā ir jāstrādā ar ārzemju tūristiem vai attiecīgām ārzemēm. Tas ir skaidri jānoregulē Darba likumā. To vajadzētu izdarīt vēl šai Saeimai," sacīja Levits.

Pēc prezidenta paustā, iespējams, vispārēja svešvalodu zināšanu prasība varētu attiekties vienīgi uz angļu valodu, kas mūsdienās ir galvenā starptautiskās saziņas valoda, bet arī tas vēl būtu rūpīgi jāapsver.

Uzrunājot deputātus, Levits norādīja, ka Latvijas sabiedrība ir atvērta katram, kas ir vēlējies integrēties uz Satversmē ietverto vērtību pamata. Šīs vērtības ir latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda, Latvijas kā nacionālas valsts latviskā identitāte, mūsu piederība Rietumu demokrātiskajai pasaulei.

"Izvēli integrēties uz šo vērtību pamata ir izdarījusi liela daļa no mūsu mazākumtautību pārstāvjiem, tostarp arī nosodot Krievijas agresiju Ukrainā. Viņi visi ir Latvijas patrioti, un viņiem nav nekādu problēmu nedz ar vienoto valsts valodu, nedz ar mūsu valsts latvisko raksturu," sacīja Levits.

Viņš arīdzan vērsa uzmanību uz to, ka viena daļa cilvēku, kuriem ģimenes valoda ir krievu, tagad pārdzīvo sava veida identitātes krīzi. Viņu vēsturiskā kultūras avota - Krievijas - morālā autoritāte ir sagrauta, tomēr joprojām viņiem ir zināmas grūtības atbildēt uz elementāru jautājumu - kas vai kurš vainojams pie kara un kara noziegumiem Ukrainā.

"Mēs zinām, ka līdzīgas mokas pārdzīvoja daudzi vācieši ārpus Vācijas pēc tam, kad 1933.gadā pie varas bija nākuši nacisti. Apjausma, ka savas izcelsmes valsts ir kļuvusi noziedzīga, nav viegli panesama. Varbūt, runājot ar viņiem, mēs varam viņiem nedaudz palīdzēt noregulēt viņu politisko un morālo kompasu," teica prezidents.

Levita ieskatā, ir pareizi vairāki pēdējā laika Saeimas lēmumi, kas paredz vērsties pret jebkādu Krievijas imperiālistiskās ideoloģijas slavināšanu publiskajā telpā, vēršanos pret Latvijas valsti un tās pilsoņiem.

Viņš akcentēja, ka Latvija kā demokrātiska valsts nevienam neuzspiež savu izvēli, bet piedāvā iespēju veidot savu piederību modernai, demokrātiskai, cilvēciskai sabiedrībai.

"Pārmest, ka demokrātiskajai Latvijai nav izdevies integrēt pārliecinātus "putinistus", ir vienkārši nejēdzīgi. Tā ir šo cilvēku izvēle. Viņi grib baudīt Eiropas valsts brīvības un iespējas, bet mentāli turpina dzīvot Krievijas agresīvās imperiālistiskās ideoloģijas pasaulē. Viņi nav integrējami, ja vien viņi paši nemaina šo savu absurdo nostāju," pauda Levits.

Uzrunā prezidents akcentēja arī to, ka lēmums par "okupantu pieminekļa" Pārdaugavā nojaukšanu iezīmē simbolisku pagrieziena punktu - tas pārvelk svītru Krievijas tiesībām kultivēt savus imperiālistiskos ideoloģiskos rituālus Latvijā. Tāpat, Levita ieskatā, ir pareizs lēmums aizliegt Krievijas televīzijas propagandas kanālus, jo antidemokrātiska propaganda neietilpst vārda brīvības tvērumā.