Levits aicina Saeimu pieņemt lēmumu par pāreju uz izglītību valsts valodā

Šodien tradicionālajā uzrunā Saeimas pavasara sesijas noslēgumā valsts pirmā amatpersona norādīja, ka Latvijā ir politiski spēki, kuri vienmēr par to ir konsekventi iestājušies, savukārt ir arī citi spēki, kuri šo soli ar dažādām atrunām uzskatījuši par pāragru vai vispār nav to uzskatījuši par vajadzīgu.

Pēc Levita paustā, jautājums ir daļēji sākts risināt ar 2004.gada reformu, nosakot, ka krievu skolām daļai no mācībām jānotiek valsts valodā. 2011.gadā tika mēģināts organizēt referendumu, kas būtu paredzējis pilnīgi pāreju uz mācībām valsts valodā, taču šī referenduma iniciatīva neguva pietiekošu atbalstu.

"Tagad šis jautājums pēc vairāk 30 atjaunotās neatkarības gadiem būs slēgts. Jāatzīmē, ka iespēja kā atsevišķu priekšmetu apgūt arī savas mazākumtautības valodu un kultūru paliek arī turpmāk," uzsvēra Valsts prezidents.

Saeima šodien pirmajā lasījumā lems par grozījumiem Izglītības un Vispārējās izglītības likumā. Paredzētais regulējums nosaka, ka arī turpmāk pamatizglītības pakāpē mācību process notiks valsts valodā, pakāpeniski ieviešot valsts valodu visā pamatizglītības pakāpē.

Sākot no 2023.gada 1.septembra, vispārējās izglītības pamatizglītības programmas tiks īstenotas pilnībā latviešu valodā 1., 4. un 7. klasei, no 2024.gada 1.septembra - 2., 5. un 8.klasei un no 2025.gada - 3., 6. un 9.klasei.