Bariss: Polijas-Lietuvas gāzesvadu starpsavienojums veicina infrastruktūras drošību

Viņš GIPL salīdzināja ar vēsturiski izbūvēto elektroenerģijas savienojumu starp Baltiju un Poliju, kas strādā pēc principa - enerģija plūst tajā virzienā, kurā ir augstākas cenas, ko diktē elektroenerģijas deficīts.

Bariss pauda, ka jebkuru produktu, tostarp arī dabasgāzi ir tieksme pārdot apgabalā, kurā ir augstākā cena. No otras puses, Polijā ir plānots "Baltic Pipe" savienojums, kas Poliju caur Dāniju savienos ar Norvēģijas gāzesvadu Ziemeļjūrā, un tam būs liela jauda. Līdz ar to pastāv iespēja, ka šis savienojums Baltijai nodrošinās papildu gāzes piegādes brīdī, kad pašiem tādu īsti nav.

Tāpat Bariss norādīja, ka tādējādi viennozīmīgas atbildes uz jautājumu, vai GIPL savienojums ir sācis darboties neīstā laikā, jo zināms gāzes apmērs aizies uz Poliju, un tas ierobežos iespējas izmantot Klaipēdas LNG termināli, patlaban nav.

"Piemēram, arī šajā brīdī mēs redzam, ka paralēli plūsmām uz Poliju mums ir arī plūsmas no Polijas uz Latviju. Tādēļ es nevaru tā viennozīmīgi apgalvot, ka tas ir mums neizdevīgi, bet, protams, ka tas sarežģī visu tirgus struktūru, un tagad mums ir jāsaprot, ka ir jātirgojas un jāņem vērā ne tikai Lietuvas tirgus specifika, bet jāsāk ņemt vērā arī Polijas ietekmi. Tā ir taisnība," sacīja "Conexus" valdes priekšsēdētājs.

Viņš skaidroja, ka šobrīd vēl nav iespējams vērtēt kopējo GIPL ietekmi uz gāzes pārvades sistēmu Baltijas valstīs un Somijā, ņemot vērā, ka kopš tā darbības sākuma ir pagājis tikai mēnesis. Tirdzniecība notiek abos virzienos. Lielāka plūsma vismaz pirmajā mēnesī ir bijusi virzienā uz Poliju. Tāpēc, protams, ir būtisks jautājums, kas notiks tālāk, un it īpaši, kas notiks ziemas periodā.

Tāpat Bariss atzīmēja, ka "Conexus" jaudas izsolēs ir parādījušies arī Polijas komersanti, tomēr bieži vien jaudas iegādājas tirgotāji un nav zināms kā uzdevumā tie tās pērk. "Es gan pieļauju, ka interese no Polijas puses vēl nevarētu būt ļoti izteikta, jo GIPL savienojums ekspluatācijā ir nodots tik tikko un arī tirgus dalībniekiem ir vajadzīgs zināms laiks, lai viņi ienāktu jaunā tirgū un saprastu, kā viņiem ir izdevīgi šeit darboties," viņš sacīja.

"Conexus" lielākais akcionārs ir valstij piederošais "Augstsprieguma tīkls" (68,46%), kamēr 29,06% akciju pieder Japānas uzņēmuma "Marubeni" pārvaldītajam fondam "MM Capital Infrastructure Fund", bet 2,48% - pārējiem akcionāriem.