Spraudņa hibrīdauto: kas notiek, ja beidzas elektrība?

Hibrīdi ir tie, kurus darbina abas barošanas sistēmas, turklāt tie, kas vēlas atrast zelta vidusceļu, var izvēlēties no vairākiem dažādu ražotāju piedāvātajiem hibrīdpiedziņas veidiem: vieglo, konvencionālo vai uzlādējamo jeb plug-in hibrīdu.

Dažādi hibrīdsistēmu veidi

Automašīnās ar vieglu hibrīdsistēmu elektrības loma, iespējams, ir vismazāk pamanāma, jo 48 voltu sistēma ar elektrību apgādā lielāko daļu automašīnas elektroierīču, un tas tad arī samazina automašīnas ģeneratora slodzi, pazeminot degvielas patēriņu.

Parastais hibrīds mūsu ielās, iespējams, ir visizplatītākais, un elektrībai šeit ir lielāka loma nekā vieglajā hibrīdsistēmā. Automašīnā lielāko daļu laika tiek darbināts iekšdedzes dzinējs, bet elektromotors, ko darbina neliels akumulators, palīdz brīžos, kad nepieciešama maksimālā jauda.

Elektrība šeit galvenokārt "pieliek roku", automašīnai izkustoties no vietas vai paātrinoties. Automašīnā ar parasto hibrīdsistēmu akumulators uzlādējas, reģenerējot kinētisko enerģiju, kad automašīna tiek bremzēta, un pēc tam šī elektroenerģija tiek uzkrāta akumulatorā. Nelielu distanci šāds auto spēj veikt tīrā elektrorežīmā.

Tikmēr spraudņa jeb lādējamā hibrīda riteņus ikdienā var darbināt arī tikai ar elektrību. Pat tādi sportiski modeļi kā Peugeot 508 PSE ar akumulatora enerģiju vien spēj nobraukt līdz 42 kilometriem, un tad 360 ZS hibrīdauto vidējais patēriņš ir tikai pāris litri benzīna uz simts kilometriem (mērot pēc WLTP standartiem).

Peugeot 308 spraudņa hibrīds uz šī fona izskatās vēl iespaidīgāks, jo ar elektrību vien tas spēj veikt līdz pat 60 km, un tā vidējais degvielas patēriņš ir tikai 1,1-1,2 litri.

Statistika liecina, ka vidējais Eiropas Savienības pilsētnieks dienā nobrauc aptuveni 50 kilometrus, tāpēc ražotāji nereti balansē starp akumulatoru masu un nobraukto attālumu un ar vienu uzlādi tiecas sasniegt līdzīgu attālumu.

Ko darīt, ja beidzas elektrība?

Pat ja šis attālums tiek nedaudz pārsniegts un katru dienu tiek nobraukti vēl vairāki desmiti kilometru, šāda tipa hibrīdauto vadītāji var lepoties ar neticami zemu degvielas patēriņu,kas parasti svārstās ap 2 l/100 kilometriem.

Galvenais jautājums joprojām ir: kas notiks ar spraudņa hibrīdu, kad akumulators būs iztukšots. Nav noslēpums, ka akumulatori un elektromotori veido ievērojamu papildu svaru, kam vajadzētu būt papildu slogam un novest pie lielāka benzīna patēriņa. Tomēr daudz kas ir atkarīgs no ražotāja izvēlētās taktikas. Piemēram, Volkswagen savu spraudņa hibrīdauto akumulatoros atstāj elektrības rezerves un šī ražotāja modeļi attiecīgi darbojas līdzīgi kā parastie hibrīdi, kas uzlādējas rekuperācijas procesā. Tāpēc arī ar nosacīti tukšu akumulatoru šādas automašīnas ir ekonomiskākas nekā tās, kurām ir tikai iekšdedzes dzinēji.

Par ražotāju dažādajām izvēlēm plug-in hibrīdu ražošanā liecina arī dažādas uzlādes iespējas. Dažas automašīnas var uzlādēt tikai ar kabeli, un, kad akumulators ir izlādējies, tās kļūst par parastajiem hibrīdiem, kas no reģenerācijas saņem tik daudz enerģijas, cik nepieciešams, lai automašīnu izkustinātu no vietas. Citi ražotāji ļauj pilnībā uzlādēt gaitas akumulatoru arī braukšanas laikā.

Labs piemērs tam ir jau pieminētais Peugeot 508 PSE ar e-Save funkciju. Izmantojot šo funkciju, hibrīdakumulatori tiek uzlādēti ne tikai bremzēšanas laikā, kad darbojas reģenerācijas sistēma, bet arī no iekšdedzes dzinēja. Tādā veidā pat tad, kad elektrība beidzas, nospiežot attiecīgo pogu, ir iespējams pārliecināties, ka akumulatorā ir pietiekami daudz jaudas, lai, ierodoties pilsētas centrā, var braukt klusumā un bez kaitīgajiem izmešiem.

Tātad būtībā jebkurš plug-in hibrīds, pat pēc tam, kad beigusies elektrība, darbosies vismaz kā parastais hibrīds un palīdzēs ietaupīt degvielu. Galvenās atšķirības slēpjas tajā, kādas ir iespējas hibrīdauto uzlādēt, lai ar elektrību veiktu pēc iespējas lielāku attālumu.

Hibrīdauto piedziņas atšķiras

Pēc elektroenerģijas resursu izsmelšanas dažādu hibrīdauto dinamika samazinās atšķirīgi. Tiesa, tas ir atkarīgs no automašīnā uzstādīto dzinēju jaudas.

Piemēram, Volkswagen savos hibrīdmodeļos parasti uzstāda 1,4 litru benzīna dzinēju ar 150 ZS un 110 ZS elektromotoru, kuri tandēmā dzen priekšējos riteņus.

Sportiskā franču Peugeot 508 PSE priekšējos riteņus tikmēr darbina 1,6 litru benzīna dzinējs ar 200 ZS, un tam papildus strādā divi 110 ZS elektromotori, kas uzstādīti uz priekšējās un aizmugurējās ass. Tādējādi, kad akumulators ir izlādējies, šī modeļa jaudas izmaiņas neizbēgami būs pamanāmākas. Tomēr svarīgāk ir tas, ka šādas konstrukcijas hibrīdpiedziņa rada efektīvu četru riteņu piedziņu, un visu riteņu piedziņas īpaši precīzā elektriskā transmisija ievērojami veicina automašīnas stabilitāti un drošību uz ceļa.

Tieši šo faktu Peugeot izmanto arī savā SUV modelī 3008, kura 300 ZS spēcīgā plug-in hibrīda versija ir vienīgā ar pilnpiedziņas sistēmu.

Ērts kompromiss

No elektrotīkla lādējamos hibrīdus var saukt par zelta vidusceļu starp iekšdedzes dzinējiem un elektromobiļiem, jo Eiropas Savienība ar savām ļoti stingrajām vides prasībām paliek apmierināta, bet cilvēks iegūst automašīnu, kas spēj braukt elektriski, taču nav piesieta uzlādes infrastruktūrai.

Spraudņa hibrīdi ir ārkārtīgi populāri daudzās lielākajās Eiropas pilsētās, jo ļauj piekļūt pilsētas centrālajām daļām, kurās nereti atļauts iebraukt tikai ar elektromobiļiem. Tāpat atsevišķās valstīs šāda veida automašīnu pircēji un vadītāji saņem dažādus atvieglojumus.