:format(webp)/nginx/o/2022/06/17/14633372t1hdf6d.png)
Lai arī, plānojot atbalsta piešķiršanu par elektriski lādējama auto iegādi, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) uzstādījums bija nepiešķirt atbalstu “premium” jeb luksusa klases automobiļu pircējiem, tomēr dati par pirmajos mēnešos izmaksāto atbalstu liecina, ka arī par šādām mašīnām izmaksāts atbalsts, jo tās tam kvalificējušās, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.
Kopš pieejams no Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta (EKKI) pieejamais atbalsts elektroauto vai ārēji lādējamu hibrīdauto iegādei, līdz šim pieteiktais atbalsta apjoms ir 680 750 eiro, liecina Vides investīciju fonda publiskotie dati. Tas veido aptuveni 13 daļu no kopējā šim mērķim pieejamā finansējuma – gandrīz desmit miljoniem eiro.
Valsts atbalsts fiziskām personām ir četrarpus tūkstoši eiro par jaunu elektroauto vai divarpus par lietotu vai auto ar spraudni. Vēl tūkstotis klāt, ja iznīcināšanai nodod veco auto. Taču līdz šim nodoti vien seši auto.
Līdz 1.jūnijam valsts atbalsts bija izmaksāts par 123 iegādātajiem elektroautomobiļiem (116) vai ārēji lādējamiem hibrīdauto (7). Rīgā strādājošā un Pierīgā dzīvojošā Inese Avenīte ar vidējas klases elektroauto brauc kopš maija beigām. Doma par elektroauto radusies jau pērn, taču ziņa par valsts atbalsta iespēju palīdzējusi izlemt. “Šogad, kad uzzinājām, ka būs atbalsts, tad, protams, tas bija papildu motivācija šo lēmumu pieņemt, un arī mašīnu piedāvājums ir palicis lielāks, saka Avenīte. Noskatītais auto salonā bijis pieejams jau martā, rezervēts un gaidīts, līdz tiks iedarbināta atbalsta programma. To līdz šim visvairāk izmantojuši Rīgas iedzīvotāji, kam jau ar lielāku atrāvienu seko Ķekavas, Mārupes, Jūrmalas, Siguldas un citu Rīgai tuvāku pašvaldību iedzīvotāji.
Ar EKII atbalstu iegādātās mašīnas pēc pašvaldībām*:
*Dati: Vides investīciju fonds
“Mums ir savi saules paneļi, un mēs esam diezgan pašpietiekami enerģijas ražošanā. Un jautājums par to, ka jābrauc uz Rīgu divreiz dienā, citreiz pat trīs reizes dienā, lai bērnus izvadātu uz treniņiem, ir tāds papildu pamudinājums domāt par elektromobili. Mēs meklējām tādu marku, lai var vismaz nodrošināt 300 kilometrus ar pilnu bateriju,” stāsta Avenīte. VARAM ziņojums par programmu ļauj secināt, ka tā pamatā mērķēta tieši šādai sabiedrības grupai.
Lai no atbalsta izslēgtu “premium” jeb luksusa klases auto iegādi, noteikumos uzlika augšējo robežu mašīnu bāzes cenai (bez PVN). Sākotnēji ideja bija par 50 tūkstošiem eiro. Vēlāk, pēc biedrības “Auto asociācija” ieteikuma, ierobežojuma latiņa tika pacelta līdz sešdesmit tūkstošiem. Savukārt papildaprīkojumu katrs var izvēlēties pēc paša ieskatiem un piedāvātajām iespējām. Atsevišķos gadījumos tas pārsniedzis pat desmit tūkstošus eiro.
“Pateikt, ka kādam atbalsts nav svarīgs, laikam būtu bišķiņ pārsteidzīgi, jo Latvija varbūt nav bagātākā naftas valsts, kur cilvēks peldas naudā, tā ka tomēr par to atbalstu priecājas visi. Vai tas ir pilnībā izšķirošais pamudinājums iegādāties elektromobiļus – tā atkal būtu pircēja izvērtēšana, bet noteikti mums ir informācija no pircējiem, iedzīvotājiem, kuri teikuši, ka tiešām viņi ir iegādājuši elektromobiļus, pateicoties atbalstam,” SIA ''Vides investīciju fonds'' Finanšu vadītājs Gints Kārkliņš.
Pērn, virzot noteikumus apstiprināšanai, ministrija, argumentējot cenas ierobežojuma uzlikšanu, kā piemērus nosauca “Porsche”, “Jaguar”, “Audi” un “Mercedes” modeļus, “kuru iegādi, visticamāk, izvēlas maksātspējīgākā sabiedrības daļa, kas principā šāda veida transportlīdzekļus varētu iegādāties arī bez valsts atbalsta”.
Tomēr Vides investīciju fonda dati liecina, ka ar valsts atbalstu nopirkti gan divi “Audi” E-tron, gan trīs “Teslas”, un tieši šo auto bāzes cena ir virs sākotnēji plānotā
50 000 bāzes sliekšņa, bet ar izvēlēto papildaprīkojumu un nodokli cena pat pārsniedz astoņdesmit tūkstošus eiro.
“Auto asociācijas” vadītājs Andris Kulbergs norāda, ka slieksni lūguši likt augstāku, jo auto cenas šobrīd ir augošas, turklāt, arī pērkot dārgus auto, valsts atbalstam esot nozīme: “Noteikti jā. Tipisks ir, piemēram, Audi Q7 klients, kurš izvēlējies “e-tronu”. Īpaši tie klienti ir ļoti konservatīvi. Ja mēs viņus varam pierunāt pārsēsties, viņi ir tas etalons arī tālāk tirgū.”
Taču kopumā pirmie atbalsta mēneši parādījuši, ka vispopulārākā izvēle tomēr ir lētākas markas. Visbiežāk izvēlēto modeļu bāzes cenas svārstās no 14,5 līdz 35 tūkstošiem eiro. Ar šiem auto ar vienu uzlādi var veikt no 250 līdz vairāk nekā 400 km.
SIA “Norde”, kas tirgo gan pieminēto “Dacia Spring”, gan “Nissan Leaf”, atzīst, ka interese strauji pieaugusi līdz notikumiem pasaulē un degvielas cenu kāpumu. “Tā interese par elektroautomašīnām pieaugusi vairākkārt pēdējo divu trīs mēnešu laikā.
Par to liecina mūsu pasūtījumu banka dotajā brīdī, kur ir 60 līdz 70 automašīnas šobrīd jau pasūtītas uz priekšu. Un mēs paredzam to, ka interese tikai pieaugs,” saka SIA “Norde” tirdzniecības nodaļas vadītājs Eduars Ptičkins.
Tomēr atsevišķi modeļi jāgaida četrus līdz deviņus mēnešus. “Auto asociācijā” norāda – ir mašīnas, kas jāgaida pat gadu. Šajā programmā atvēlētos desmit miljonus būtu jāizlieto līdz nākamā gada beigām, iegādājoties ap trim tūkstošiem auto. Taču jau tagad skaidrs, ka to nevarēs pagūt.
Atbildīgās amatpersonas sola pagarināt programmas darbības laiku. Taču nesola to paplašināt, piemēram, izsniedzot atbalstu arī elektro vai parasto velosipēdu, vai arī elektromopēdu iegādei, kā to iepriekš ierosināja Satiksmes ministrija, un kas ļautu sasniegt daudz plašāku mērķauditoriju un cilvēku paradumu maiņu.
“Mūsuprāt, elektrovelo, riteņi būtu tieši tie, kuri veido paradumu maiņu sabiedriskajā apritē un mobilitātē, jo, ja mēs nomainām vienkārši automašīnu ar dīzeļdzinēju pret automašīnu ar elektrības dzinēju, no tā jau mašīnu uz ielām mazāk nepaliek. Tie ir tie paši sastrēgumi pie tās pašas problēmas ar transporta organizāciju,” saka satiksmes ministrs Tālis Linkaits (Konservatīvie).
“Nākotnē šādi jautājumi varbūt arī varētu tikt izskatīti. Es pieļauju, ka tas varētu būt citas programmas ietvaros, jo šeit tiešām tas mūsu uzsvars ir uz to, lai tas pienesums kopējo emisiju samazinājumam būtu pēc iespējas lielāks. Ja tiek izmantots skūteris vai kāds īsa darbības rādiusa pārvietošanās līdzeklis, iespējams, tā ietekme nav tik liela, kā pārvietojoties lielākos attālumos,” uzsver VARAM valsts sekretāra vietnieks Dagnis Dubrovskis.
SIA “Vides investīciju fonds” aprēķinājis, ka indikatīvais CO2 izmešu samazinājums uz pārdoto elektroauto un hibrīdauto rēķina ir 955 240 kg.
Saskaņojot šobrīd spēkā esošos noteikumus, Vides ministrija piekrita, ka ir nepieciešams veicināt velosipēdu, elektrovelosipēdu un līdzīgu braucamo izmantošanu Latvijā. Taču norādīja: lai ieviestu šādu atbalsta shēmu, nepieciešamas papildu diskusijas par dažādiem aspektiem ar Satiksmes ministriju un nozaru asociācijām. Šādas diskusijas gan nav sākušās.