Latvija kopā ar vairākām citām ES valstīm aicina atlikt pesticīdu ierobežošanu

Tieši lauksaimniekiem ir viens no spēcīgākajiem lobijiem Briseles gaiteņos, tāpēc nereti tas, ko uzstājīgi mēģina pieprasīt vides un veselības aizstāvji, bieži tiek apklusināts pusvārdā. Tā noticis arī šopavasar, kad Ukrainas kara notikumi aizēnojuši kādu iniciatīvu, ko bija iecerēts pieņemt šā gada martā. Tas būtu bijis jauns pesticīdu lietošanas regulējums Eiropas Savienībā. Tas netika pieņemts martā, tika pārcelts uz 22. jūniju, bet šobrīd pārcelts uz nezināmu laiku.

Tikmēr visas Eiropas, tostarp Latvijas vides nevalstiskās organizācijas aicina pievērst vērību tam, lai jaunā regula ierobežotu kaitīgo vielu lietojumu ne tikai uz papīra, bet arī realitātē.

Savukārt Zemkopības ministrija LTV raidījumam “de facto” stāsta, ka ierobežojumiem jābūt pamatotiem un jāuzklausa visas ieinteresētās puses. Kopā vēl ar desmit dalībvalstīm zemkopības ministrs iesniedza vēstuli ES Pārtikas drošības komisārei, lai stingros pesticīdu ierobežojumu atliktu.

Šogad ideālās vietas fotokadram rapšu laukā, atrast bija vēl ērtāk – izveidota pat karte. Paši zemnieki nevairījās fotografēties arī ziedoša rapša lauka vidū, tā rādot, ka rapsis jau nav tik ļoti kaitīgs – ne pašiem, ne kukaiņiem. To gan labāk esot darīt vismaz dienu pēc smidzināšanas ar pesticīdiem jeb augu aizsardzības līdzekļiem. Rapsis jāsmidzina ar augu aizsardzības līdzekļiem pilnziedā, kas jau garām, un naktī, lai tas nekaitētu kukaiņiem.

Līdz Jāņiem gandrīz 2000 ha lielajā Strazdu saimniecībā uzziedēs arī kvieši, ko, kā stāsta saimnieks, ar augu aizsardzības līdzekļiem jāapstrādā pat vairāk nekā slaveno rapsi.

“Augu aizsardzības līdzekļus lietojam tajā brīdī, kad pēc tiem rodas ekonomiska vajadzība, kad nezāļu izplatība vai kaitēkļu invāzija sasniegusi to kritisko slieksni, kad ir jāiejaucas, lai neciestu ekonomiskus zaudējumus. Šī tehnika ir moderna, precīza un nodrošina gan precīzu darba šķidruma izsmidzināšanu uz lauka, gan viņai ir tā saucamā GPS sekciju kontrole, kas ļauj novērst to, ka lauks tiek apsmidzināts vienā vietā divas reizes,” tādā veidā mūsdienu tehnoloģijas palīdz novērst dabas piesārņošanas risku, skaidro Valters Bruss. Savā dārzā augu aizsardzības līdzekļus viņš gan neizmanto, un iemesls ir tas, ka “uz aci” nevarot noteikt tik pareizas un precīzas devas, kā to mūsdienās spēj tehnika.

Valters Bruss savulaik bija viens no Zemnieku saeimas dibinātājiem un uzsver, ka lauksaimniecība kā viena no ienesīgākajām nozarēm Latvijas ekonomikā vienlaikus salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm joprojām strādā ekoloģiski vistīrāk. To apliecina skaitļi.

Salīdzinājumā ar citām līdzīgas platības valstīm Eiropas Savienībā Latvijā tiešām pesticīdu tonnas pēdējos piecos gados smidzinātas salīdzinoši maz – Latviju apsteidz Dānija, tomēr Slovēnija, ar ko 2016. gadā bijām līdzīgās pozīcijās augu aizsardzības līdzekļu tirgus noietā, jūtami samazinājusi to lietošanu. Tikmēr Norvēģija notirgo pat divas reizes mazāk pesticīdu. Vienojošais visām Eiropas Savienības valstīm – izņemot Latviju, ir tas, ka skaitļi sarūk ar katru gadu, nevis pieaug.

Latvijā pērn bijis vislielākais notirgoto pesticīdu apjoma pieaugums. Pat Kipra, kas iepriekš bija 1. vietā, tagad ir starp tām Eiropas Savienības vairākuma valstīm, kur skaitļi rūk. Latvijā no 2011. gada līdz 2020. gadam pesticīdu tirgus pieaudzis par gandrīz 80%. Te gan pētījuma autori, gan Latvijas Valsts augu aizsardzības dienests uzsver, ka Latvijā un Austrijā – divās valstīs, kur pesticīdus pēdējos gados patērē visvairāk, arī lauksaimniecības aramzemes platības ir pieaugušas. Piemēram, Skandināvijā tās samazinās.

Skaidro Valters Bruss: “Mēs vairāk ražojam, un, ja mēs vairāk ražojam, mums ir nepieciešams arī vairāk augu aizsardzības līdzekļu. Otrkārt, tādā saimniecībā kā mana, kas no paša sākuma ir strādājusi mērķtiecīgi, saprotot, ko grib, ko dara un ko grib paveikt, mums faktiski augu aizsardzības līdzekļu lietošanas apjoms noteikti nav mainījies, noteikti nav pieaudzis desmit gados.”

Zemkopības ministrijā atzīst, ka ir svarīgi saskaņot visu iesaistīto pušu intereses. Tātad arī to, kuri uzskata, ka pesticīdi ir inde un to lietošana ir jāsamazina. Zemkopības ministra biroja vadītājs Jānis Eglīts skaidro ministrijas nostāju: “Kopējā ideja iet uz samazinājumu varbūt nav nepareiza. Vienkārši jāskatās ar tām mūsu iespējām - vai mums ir, ar ko aizstāt, lai nezaudētu ienākumus. Gribam būt bagāti, mēs gribam būt pārtikuši – mēs gribam ēst spāņu graudus vai savējos? Gribam ēst Holandes tomātus ar visiem pesticīdiem, ko mēs nekontrolējam, vai gribam savējo. Nu tas ir pamatjautājums.”

Pie tā, ka joprojām pesticīdus neierobežo stingrāk, Eglīts daļēji vaino arī cilvēkus, kas pārliecinoši veikalos ar savu maciņu nobalsojot par lētākajiem produktiem, kuru lētuma pamatā ir tas, ka tie audzēti lielākos apjomos, tātad intensīvi, kas nozīmē - nezāles, slimības un kaitēkļus apkarojot ar ķīmiju.

Gluži tāpat kā ierobežojumu atbalstītāji, arī ministrijā atzīst, ka svarīgi ir pamatoti pētījumi un neko nedrīkst aizliegt tāpat vien. Tikmēr gan vides aizstāvju organizācijas, gan mediķi uzskata, ka pētījumu, kas pierādītu slimību saistību ar pesticīdiem, pietiek.

Zaļā kursa ietvaros visā Eiropā likumiem attiecībā uz vides saudzēšanu būtu jābūt stingrākiem un vienotiem. Tā uzskata vides nevalstiskās organizācijas, kas Latvijas amatpersonām, tostarp vides politikas veidotājiem, nosūtījuši vēstuli. Vides NVO aicina pieņemt stingrāku regulu attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļu lietošanu.

Situāciju raksturo biedrības “Ekodizaina kompetences centrs” vadītāja Jana Simanovska: “Mums ir ļoti slikti ar pesticīdu – augu aizsardzības līdzekļu – aktīvo vielu statistiku. Ja mēs gribam samazināt atkarību no augu aizsardzības līdzekļiem pesticīdiem, tad, protams, statistika mums ir jāzina. Tas ir vienīgais veids, kā pateikt, vai palielinās vai samazinās. Vai bīstamība palielinās, vai samazinās. Nedod informāciju par pesticīdu darbīgajām vielām, kādos apjomos tās Latvijā tiek lietotas. Ja mums šādas informācijas nav, mēs nevaram neko aprēķināt, teiksim, cik ir liela ietekme uz kukaiņiem.”

Biedrības vadītāja uzskata, ka bez šādu datu analīzes nav pamata apgalvot, ka pesticīdi ir vai nav nekaitīgi. Šādi dati valstī esot, taču tie nav publiski pieejami, diemžēl problēma ir tā, ka tos izmantojot apkopotā veidā, nav īsti skaidrības, kur, kuros reģionos vai kurus augus audzējot, tos lieto vairāk vai mazāk.

Valsts augus aizsardzības dienestā apgalvo, ka šādi, apkopotā veidā, tos izmanto arī citās Eiropas valstīs, tas esot Eiropas standarts. “Tā regula nāk tieši laikā, jo tas, ko mēs redzam, ne tikai tas, ka pieaug pesticīdu patēriņš pretēji vēlmei samazināt, bet otra problēma ir tas, ka redzam ārkārtīgi strauju biodaudzveidības samazināšanos,” pamato Simanovska.

To apliecina arī 27 gadu garumā veiktais vērienīgais pētījums 63 dabas aizsargājamās teritorijās Vācijā. Konstatēts, ka šajā laikā kukaiņu biomasa samazinājusies par apmēram 75 procentiem.

“de facto” atbraucis vietā, kur bites dzīvo tīrā vidē un vāc medu vietā, kur vismaz 3 kilometru rādiusā lauksaimnieki nelieto pesticīdus. Latvijas biškopji, kā stāsta Latvijas Dabas fonda padomes priekšsēdētājs Andrejs Briedis, kurš ir arī bioloģiski sertificēta medus ražotājs, pirms diviem gadiem piedalījās Eiropas pētījumā Insignia, kur pesticīdu daudzums mērīts nevis bišu produktos, bet tieši stropos – bišu ligzdās. Turpina Briedis: “Nav runa par medu, bišu maizi vai citiem biškopības produktiem, bet to, kādi pesticīdi atrodas ligzdā – tas, kur jaunās bitītes vairojas. Un tur tā situācija par Latviju vai tie dati par Latviju nebūt nebija iepriecinoši. Tur tas pesticīdu daudzums, gan atsevišķo produktu daudzums, gan arī tas kokteilis bija krietni bagātīgāks kā Dānijā, ko bieži vien ar Latviju salīdzina - nu tur jau intensīvā lauksaimniecība, nu tur viss ir sliktāk. Dānijā atrada mazāk. Mums ir informācija par kilogramiem, kas Latvijā tiek pārdoti, bet faktiski nevaram vērtēt to, kāds tad ir slogs videi.”

Slogs videi krietni pieaudzis tieši pēdējos desmit gados, un pesticīdu kaitīgums esot palielinājies pat 20 reizes, stāsta Andrejs Briedis. Tā liecina dati citur pasaulē.

Topošā Eiropas regula par pesticīdu lietošanu tiek dēvēta par Augu aizsardzības līdzekļu ilgtspējīgas lietošanas regulu, kas, kā atzīmē Eiropas vides organizāciju pārstāvji, ir maldinošs nosaukums. Proti, sintētisku pesticīdu izmantošana lauksaimniecībā nevar būt ilgtspējīga, vēsta Eiropas Vides birojs.

“Tas ir tas, ko no valsts puses mēs šobrīd redzam, ka ir pilnīga atteikšanās apzināties, ka ir kaut kāda problēma, kur nu vēl kaut ko darīt un rīkoties. (..) Turpinot saimniekot kā līdz šim, situācija biodaudzveidības jomā tikai un vienīgi pasliktināsies,” secina biškopis.

Ik pa laikam pēc rūpīgākas vielu izpētes, kāds no pesticīdiem tiek izņemts no apgrozības un to vairs nedrīkst lietot Eiropas Savienībā. Tāpēc nākotnē lauksaimnieki arvien vairāk būs spiesti lietot tādus augu aizsardzības līdzekļus, ko šodien izmanto bioloģisko produktu audzētāji. To “de facto” apliecina gan lauksaimnieku, gan ministrijas pārstāvis, tomēr, lai tas notiktu, paies vairāki gadi.