"Padošanās krieviem ļāva saglabāt karavīru dzīvības." Mācītājs par piedzīvoto krievu okupantu gūstā

24.februārī - pirmajā Krievijas uzbrukuma dienā pasaules lielākie mediji ziņo par varonīgajiem Ukrainas robežsargiem no Čūsku salas, kuri atteikušies padoties un miruši.

Oleksandrs Čokovs kā brīvprātīgais mācītājs kopš 2014.gada strādājis frontes pirmajās līnijās no Doņeckas līdz Luganskas apgabaliem. Pēdējos trīs gadus oficiāli ir jūras spēku armijas kapelāns.

Tieši viņam (pēc ziņām par uzbrukumu Čūskas salai) uzticēja bīstamo misiju - pārvest kritušo biedru mirstīgās atliekas uz Odesu. Oleksandrs sameklējis vēl palīgus - divus mācītājus, vienu ārstu, un devušies jūrā.

26.februāra rītā kuģis pietauvojas pie Čūsku salas. To sagrābj okupantu armija un sāk pārbaudes. Stāstam par mirušo glābšanas operāciju krievi nenotic un mācītājus arestē aizdomās par spiegošanu. Kuģa apkalpe un mācītāji ar krievu kuģi tiek aizvesti uz Sevastopoli. Tur vairākas dienas pratināti krievu jūras spēku ieslodzījuma vietā. Vēlāk Maskavas propagandas televīzijas demonstrē, kā ar šo pašu kuģi uz ieslodzījuma vietu atvesti Čūskas salas robežsargi un karavīri.

Visiem atņemtas privātās mantas, noņemti pirkstu nospiedumi un sākušās FSB pratināšanas. Pret mācītājiem ierosinātas krimināllietas par spiegošanu. Pēc četrām dienām visi salādēti kravas lidmašīnā un četras stundas vesti nezināmā virzienā. Tur piecas dienas ilgas pratināšanas, ņirgāšanās un sišanas. Tālāk visi transportēti uz ieslodzījuma vietu Krievijā Starijoskolas pilsētā Belgorodas apgabalā. Tur bijuši vissmagākie apstākļi.

Viens no mācītājiem ievietots karcerī. Šobrīd pēc atbrīvošanas viņam ir ļoti nopietnas veselības problēmas.

Glābšanas kuģi "Safīrs" nolaupījuši okupanti, izdemolējuši un nozaguši visu, ko varēja aiznest. Pēc tam ar Turcijas palīdzību to izdevies atgriezt Ukrainā. Šobrīd glābēju kuģis ir atkal salabots un turpina strādāt Odesas reģionā.

43 apcietinājumā pavadītajās dienās Oleksandrs līdz detaļām uzzinājis, kas uz Čūsku salas notika 24. februārī.

Oleksandrs stāsta, ka raudājis gan ieslodzījumā, gan raud šobrīd par tām zvērībām, ko katru dienu veic okupanti Ukrainā.

Armijas kapelāns Oleksandrs ir pateicīgs Latvijai, kas palīdz ukraiņiem sakaut okupantus. Uzreiz pēc mūsu sarunas viņš kopā ar sievu kāpa mašīnā, lai atgrieztos dzimtenē un palīdzētu ukraiņu kareivjiem. Kapelāns tikai lūdza ikvienu Latvijas iedzīvotāju neizmirst par zvērībām, ko krievi turpina pastrādāt uz Ukrainas zemes.