Pieredzējis policists bijis ciešās attiecībās ar personām, kuras apcietinātas par Bunkus slepkavību

Bažas par augsta ranga policijas virsnieka Andreja Sozinova reputāciju bija iemesls, kāpēc policijas priekšnieks Armands Ruks pirms diviem gadiem viņu pārcēla amatā uz mazāk ietekmīgo Zemgales reģiona pārvaldi. Tagad atklājies, ka pieredzējušais kriminālpolicijas darbinieks, kura pieredze un zināšanas bijušas par pamatu daudzu noziegumu atklāšanai, bijis ciešās attiecībās ar personām, kuras tur aizdomās par Mārtiņa Bunkus slepkavību.

Slepkavības izpildītāju un upuri nesaistīja nekādi motīvi. Pasūtītājs šāvēju nepazina. Tā bija izplānota advokāta un maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavība. Algotie slepkavas nebija vietējie. Pēc slepkavības bija mēģinājums viņus likvidēt.

Par Bunkus slepkavības pasūtīšanu un organizēšanu apcietināti “Mono” dibinātājs Mihails Uļmans un viņa ilggadējais biznesa partneris Aleksandrs Babenko. “Mono” bizness sākās vēl 80 tajos, pamatā ar akcīzes preču tirdzniecību. Tagad tas ir daudznozaru holdings. Caur “Mono” Uļmanam pieder arī 10 -tā lielākā - Latvijas pasta banka jeb “LPB bank”. Tās peļņa pērn - pieci miljoni.

Uļmana rokraksts biznesa vidē ir labi zināms. Viņš nemīl zaudēt. Nepieļauj, ka viņa statuss tiktu apšaubīts. Jau pēc aizturēšanas šogad maijā biznesmenis tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem esot norādījis, ka “uzņēmējam 100 mt tūkstoši esot kā viņiem 5 eiro”.

Uļmanu kā publiski redzamāko Bunkus oponentu policija pratināja drīz pēc skaļās slepkavības.

Tagad atklājies, ka Uļmans nav stāstījis visu patiesību. Viņam bija lielas iespējas ietekmēt izmeklēšanas virzību. Rīgas reģiona Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Sozinovs, kurš vadīja policijas operāciju pirmās stundas pēc Bunkus nošaušanas, ir strādājis Uļmanam piederošajā bankā.

Oficiāli pēdējais ieraksts amatpersonu deklarācijā par darbu drošības dienestā “LPB Bank” Sozinovam parādās 2011. gadā. Taču ir avoti, kas apstiprina, ka kontaktēšanās abu starpā turpinājusies arī vēlāk.

“Nekā personīga” zināms, ka Sozinovs bijis pazīstams arī ar otru Bunkus slepkavības lietā apcietināto Aleksandru Babenko. Uzņēmējs, kuram pastarpināti pieder veikalu tīkls “Mego”, ir kaislīgs mednieks.

Babenko Ziemeļkurzemē pieder ievērojamas meža platības un tur 2016.gadā reģistrēti arī viņa medību kluba (Mednieku klubs “Aleksandrs Babenko”) iecirkņi. Sozinovs pārstāv citu klubu “Melnie lūši’. Neoficiāla informācija liecina, ka kolektīvi medījuši arī kopā. Tas noticis gan pirms Bunkus slepkavības, gan pēc tās.

Sevišķi smagu noziegumu izmeklēšanas nodaļas vadītājs stāsta, ka Bunkus lietā nozieguma pēdas slēpa ne vien paši noziedznieki, bet pretdarbība notika arī pašā policijā.

Notikuši centieni panākt par citiem noziegumiem apcietinātu personu atzīšanos Bunkus slepkavībā. Un slēpti uzzināt, kā virzās izmeklēšana šajā lietā. Pirms diviem gadiem Valsts policijas Iekšējās kontroles birojs uzsāka pārbaudi par iespējamu nelikumīgu ziņu vākšanu par nogalināto maksātnespējas administratoru. Bija aizdomas, ka datu bāzes šajā lietā izmantojuši arī ar lietu tieši nesaistīti policijas darbinieki. Tomēr pēc pārbaudes nevienam policistam disciplinārsodu nepiemēroja.

Sozinova karjera policijā beidzās pērn maijā, kad viņu aizturēja aizdomās par naudas atmazgāšanu.

Sozinova viedokli par attiecībām ar Babenko mums neizdevās iegūt.

Par Uļmana darbībām saistībā ar uzņēmuma “Rego trade” tīšu novešanu līdz maksātnespējai un citiem aizdomīgiem darījumiem maksātnespējas administrators Bunkus bija rakstījis policijai iesniegumus un tika ierosināti 3 kriminālprocesi. “Nekā personīga” noskaidroja, ka visas šīs lietas policijā izbeigtas. Pēdējā no tām 2018.gadā, kad Bunkusu nogalināja.

Divus gadus pirms nāves advokāts ziņoja par draudiem dzīvībai. Norādot iespējamās varmākas vārdu- Mihails Uļmans.

Ja Bunkus slepkavības lietu policija uz prokuratūru plāno sūtīt septembra sākumā, tad futbola aģenta Romāna Bezzubova nogalināšanā vainīgajām personām apsūdzības jau uzrādītas.

Par slepkavību sevišķi pastiprinošos apstākļos organizētā grupā pie atbildības šajā pavasarī sauca sešas personas. Viņu vidū ir arī ilgu laiku starptautiskajā meklēšanā izsludinātie un Maskavā aizturētie kluba “Wrestling Spirit” līdzdibinātāji, Latvijas pilsoņi Ivans Agapitovs un Deniss Konaškins. Latvija lūgusi Krievijai abus izdot. Kad tas varētu notikt - nav zināms.

Konaškinu Krievijā tur aizdomās par zādzību. Un tas nozīmē, ka kamēr tur nebūs pabeigts process pret viņu, Latvijai Konaškinu neizdos.

Atšķirībā no advokāta Bunkus slepkavības, kur motīvs ir skaidrs – viņa profesionālā darbība, Bezzubova nogalināšana visdrīzāk tomēr nav saistāma ar negodīgu totalizatoru rīkošanu, spēļu sarunāšanām vai viņa kā futbola aģenta darbību.

Policija mīklaini saka, ka tā ir nestandarta versija, bet motīvi esot apzināti.

Kļuvuši skaidrāki arī pirms 3 mēnešiem nogalinātā Genādija Vaļagina slepkavības motīvi. Kādreiz ietekmīgās “Haritonova brigādes” pārstāvis bija viens no Latvijas organizētās noziedzības līderiem.

“Nekā personīga” zināms, ka viņam bija jānodrošina kokaīna tranzīts caur Latviju. Krava pazudusi, bet Vaļagins nav vēlējies atdot naudu. Policija par Vaļagina slepkavības izdarīšanu tur aizdomās starptautisku organizētās noziedzības grupējumu. Vienu no izpildītājiem - Lietuvas pavalstnieku izdevās notvert.

Atšķirībā no iepriekšējām slepkavībām, pēc Vaļagina nošaušanas policija nekavējoties izsludināja operāciju “Slazdi”. Un uzskata, ka tas nostrādāja.

Mācības gūtas arī videomateriālu apstrādē. Ja pēc Bunkus slepkavības ielu un auto reģistratoru sniegtie dati tika apstrādāti manuāli, tad no 2020.gada to dara ar programmatūras palīdzību. Materiāltehniskais nodrošinājums vienalga neesot apmierinošs. Policija uzsver, ka nav atmetusi cerību arī par valstī vienotas videonovērošanas sistēmas ieviešanu, kas darbotos online režīmā.

Policijai tomēr nav izdevies rast būtisku progresu vēl kādā skaļā slepkavības lietā, kur savās mājās tika nogalināts advokāts un politiķis Pāvels Rebenoks. Joprojām netiekot izslēgta neviena no versijām.