Pedagogu algas. Cik zinoši ir Saeimas deputāti?

Raidījuma vadītājs Jānis Domburs deputātiem lūdza sniegt īsu 13. Saeimas darba vērtējumu. Opozīcijas deputāts no Zaļo un zemnieku savienības Uldis Augulis koalīcijai pārmeta, ka tā nav pildījusi vēlētājiem dotos solījumus:

“Ja es teiktu – sliktākais, tad neizpildītie solījumi. OIK, pedagogu algas, veselības darbinieku atalgojums, kas nav izpildīts tā, kā bijis apsolīts. Ņemam pedagogu algu pieaugumu. Desmit procentu vietā ir knapi četru procentu pieaugums.”

Nedaudz vēlāk viņš atkārtoja:

“Pedagogu algu pieauguma grafiks tāds, kāds tas tika apstiprināts un apsolīts, realitātē mēs redzam, ka uz nākotni tas būs izpildīts nevis 10% apmērā, kā tas bija paredzēts, bet tikai 4%.”

Re:Check lūdza Augulim precizēt, par kādiem solījumiem viņš raidījumā runāja. Augulis telefonsarunā vispirms sacīja, ka izteicies par 2018. gadā pieņemto pedagogu atalgojuma paaugstināšanas grafiku. Tas paredzēja četrus gadus kāpināt skolotāju zemāko darba algas likmi. Taču šis solījums ir izpildīts – algas augušas katru gadu atbilstoši grafikam.

Uz lūgumu precizēt, ko tieši domājis, Augulis aicināja jautāt pedagogu arodbiedrībai, bet tad teica, ka atradīs informāciju un atzvanīs. Deputāts nedaudz vēlāk atsūtīja fragmentu no aģentūras Leta ziņas. Tajā pedagogu arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga runā nevis par iepriekšējo gadu solījumiem, bet topošo algu modeli, kuru Izglītības ministrija vēlas ieviest no nākamā gada rudens. Auguļa izceltajā ziņas fragmentā Vanaga stāsta, ka “IZM manipulē ar cipariem, “uz papīra” solot finansējuma pieaugumu par vairāk nekā 8%, taču praksē ieviešot 2,5% pieauguma griestus”.

Vanaga Re:Check skaidroja, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) norādījusi, ka algas kāps par 8,4%, taču vienlaikus mērķdotācijas pieaugumam lielā daļā pašvaldību plānots noteikt 2,5% kāpuma griestus. Tas nozīmē, ka tur šāda kāpuma nebūs un algas jūtami augs tikai tad, ja naudu tam piešķirs pašvaldība. Tas visvairāk attiecas uz pašvaldībām, kur skolas un klases jau ir lielas un skolotāji jau saņem vairāk. LIZDA iebilst pret šo pašvaldību pedagogu “sodīšanu”, kurās skolu tīkls jau ir sakārtots.

IZM Latvijas Avīzei to komentējusi šādi: “Jaunie MK noteikumi ir uzbūvēti tā, lai novadi ar nesakārtotu tīklu būtu ieinteresēti to uzlabot, bet tie, kuriem tīkls jau ir efektīvs, – lai spēj attīstīties arī ar plānoto zemākās likmes izaugsmi. Skolu tīklā ir milzīgi resursi, un modeļa viens no uzdevumiem ir tos novirzīt pedagogu algām. Ir jāvērtē, jāanalizē un pieejamais finansējums jāizmanto efektīvi. Tieši tāpēc jaunais dotācijas pārdales mehānisms vērsts uz to, lai sistēmas īpašnieks, kas lielākoties ir pašvaldība, skatītos pēc iespējas efektīvāk uz resursu izmantošanu.”

Raidījumā par pedagogu prasībām izteicās arī Jaunās vienotības deputāts Andrejs Judins. Uz jautājumu, vai viss tiešām darīts pareizi, ka cilvēki iet ielās, Judins raidījumā atbildēja ar pretjautājumu:

“Bet vai skolotājiem nav paredzēts algas palielinājums? Es redzu, ka ir paredzēts palielinājums. Tur 100 eiro un 70 eiro – ko es redzu.”

Taču arī šajā gadījumā runa nav par algām visās pašvaldībās jau minēto mērķdotācijas griestu dēļ.

Savukārt Jaunās konservatīvās partijas deputāts Krišjānis Feldmans izteicās, ka pedagogu protesti vienmēr saistīti ar vēlēšanām. Raidījuma vadītājs jautāja, vai pēc solītās sistēmas sakārtošanas un attīstīšanas vajadzēja būt šādiem protestiem. Feldmans atbildēja:

”Vajadzēja. Jo [protesti] notiek vienmēr katrus četrus gadus pirms vēlēšanām. Tāpēc mēs jau paredzējām, ka būs.”

Tā nav taisnība. Iepriekšējais pikets par algu palielināšanu bija 2019. gadā, streiks – 2015. gadā. Attiecīgi pusgadu un gadu pēc Saeimas vēlēšanām. Feldmans Re:Check atzina, ka kļūdījies.

Visbeidzot, Saskaņas deputāts Valērijs Agešins kritizēja koalīciju, ka tā nav atdevusi skolotājiem kādreiz atņemto naudu:

“Tikai vēlos visiem klātesošajiem, kuri neatceras un varbūt neiedomājas pat – es domāju, ka šī koalīcija daļēji nav pie vainas – vienu faktu. Ka iepriekšējās krīzes laikā 2010., 2011., 2012. gadā visiem budžetniekiem, tajā skaitā skolotājiem un policistiem, apcirpa atalgojumus par 40 procentiem. Atceraties? Un šis parāds tā arī netika atdots.”

Arī tas nav gluži precīzi. IZM Re:Check sniegtie dati liecina, ka 2009. gadā, piemēram, vispārējā vidējā izglītībā algās tika izmaksāti 313 miljoni eiro (2008. gadā – 308 miljoni eiro). Triju gadu laikā krīzes iespaidā šī summa saruka par 21 procentu, un tad atkal sāka kāpt. Šogad pedagogu algām vidējā izglītībā paredzēti 303 miljoni eiro, informē IZM. Taču jāņem vērā, ka pašlaik Latvijā ir daudz mazāk gan skolēnu un skolu, gan pašu skolotāju, līdz ar to algas faktiskajos skaitļos, neņemot vērā izmaiņas dzīves dārdzībā, ir lielākas nekā pirms ekonomiskās krīzes. Piemēram, zemākā algas likme pedagogiem ir augusi no pirmskrīzes 500 eiro par likmi (21 stundu nedēļā) līdz šoruden plānotajiem 900 eiro par likmi (30 stundām nedēļā).

Agešins Re:Check sacīja, ka informācija par pedagogu algu samazinājumu viņam ir “no komunikācijas ar desmitiem skolotāju”, kuriem viņam neesot nekāda pamata neticēt. Deputāts arī norāda, ka arī pirms ekonomiskās krīzes valdība bija solījusi pedagogiem algu pieaugumu pa gadiem, taču tas tā arī palicis nepildīts.