VIDEO ⟩ Čornobiļas "zudušie ieraksti" nonāk pie skatītājiem un atklāj jaunus faktus par 1986. gada traģēdiju

ASV televīzijas kanāla HBO jaunā dokumentālā filma par Čornobiļu pie skatītājiem nonāks jau 22. jūnijā. Filmā sniegts vēl nebijis ieskats tajā, kas notika Ukrainā pēc Čornobiļas AES katastrofas 1986. gada 26. aprīlī.

Ilgi zudušajos ierakstos iemūžinātie cilvēki stāsta par dzīvi pirms katastrofas un parāda, kā tā mainījās pēc tās.

“Viss tika dokumentēts,” kaceklī saka viens no lieciniekiem. Tiesa, Padomju Savienības labākajās tradīcijās daudzi dokumenti un detaļas par potenciālajām briesmām tika slēptas – pat no tiem cilvēkiem, kurus nosūtīja “likvidēt” katastrofas sekas un palīdzēt slēpt patiesību par negadījumu.

Video: "Čornobiļa: Zudušie ieraksti" kaceklis

Patiesā informācija netika sniegta nedz cilvēkiem, kas dzīvoja Čornobiļā un tās apkārtnē, nedz strādniekiem, kuru uzdevums bija tikt galā ar sprādziena sekām. Nevienam nebija ne jausmas, cik dzīvībai bīstami apstākļi tur valda. Tomēr, kad aizvien vairāk cilvēku, kas bija pakļauti radiācijai, saslima vai nomira, cilvēku uzticība Padomju Savienībai sāka zust.

Čornobiļas kodolreaktora sprādzienā un īsi pēc tā bojā gāja divi kodolreaktora darbinieki un vēl 29 cilvēki, no kuriem lielākā daļa bija ugunsdzēsēji, kas cīnījās ar liesmām. Nākamo gadu laikā starp ukraiņu bērniem par 90% pieauga saslimstība ar vēzi. 2006. gada ziņojumā vēstīts, ka no slimībām, kas saistītas ar Čornobiļas katastrofā izdalīto radiāciju, Ukrainā, Baltkrievijā un Krievijā miruši aptuveni 93 tūkstoši cilvēku.

Foto: TVNET reportāža no Čornobiļas 2018. gadā

Liktenīgā 1986. gada nakts uz 26. aprīli un sekas uzreiz pēc tam

Naktī no piektdienas uz sestdienu, 26. aprīli, bija paredzēts veikt eksperimentu, kura mērķis bija noskaidrot, kā nodrošināt ātrāku elektrības piegādi reaktora dzesēšanas sistēmai reaktora ārkārtas izslēgšanas gadījumā. Eksperimentu veica AES nakts maiņas darbinieki, kas nebija pienācīgi sagatavojušies un pieļāva būtiskus drošības pasākumu pārkāpumus.

Eksperimenta gaitā bija plānots samazināt ceturtā reaktora jaudu, taču kļūdas rezultātā tā tika samazināta krietni straujāk nekā bija plānots, kas reaktoru padarīja nestabilu.

Rezultātā reaktors pārkarsa un izraisīja eksploziju, kurai mirkli vēlāk sekoja vēl viens sprādziens un ugunsgrēks.

Pirmajā sprādzienā atvienojās aptuveni 1000 tonnu smagais pārsegs, kura mērķis bija aizsargāt reaktora kodolu. Šā sprādziena rezultātā notika radiācijas noplūde un tika pārtraukta dzesēšanas šķidruma ieplūšana reaktorā. Sprādzienam sekoja krietni jaudīgāka eksplozija, kas daļēji sagrāva reaktora ēku, izraisot vairākus ugunsgrēkus reaktora teritorijā.

Radiācijas līmenis, kas atmosfērā nonāca pēc reaktora eksplozijas, 400 reizes pārsniedza radioaktīvo vielu daudzumu Hirosimā pēc atombumbas sprādziena Japānā, Otrā pasaules kara laikā.

Sprādziens kodolreaktorā bija milzīgs, tomēr lielākais radiācijas radītais posts sekoja pirmajās nedēļas jau pēc sprādziena.

Raksts tapis sadarbībā ar "LMT Viedtelevīziju".